Atminoties laiku pirms apmēram 20 gadiem, J. Daugavietis norāda uz lielāku koncentrēšanos ap scēnām vai minikultūrām, piemēram, minot biedrību Tornis, Kuldīgu, Daugavpili un vēlāk arī Valmieru, kur saknes dzinušas grupas ar savu, atšķirīgu muzikālo elpu.
"Tagad grupas vairāk ir pašas par sevi, un tas ir saprotams, jo grupai nevajag tik daudz palīdzības no "ārpuses" - ierakstīties daudzi paši var ar laptopiem savos dzīvokļus. Arī mūzikas izdošanai, ar ko 21. gadsimtā saprot publicēšanu internetā, nav nepieciešama citu palīdzība," pārdomās dalās Daugavietis. Salīdzinot ar neatkarības atgūšanas laiku, šodien mūzika drīzāk kļuvusi intravertāka, nosvērtāka, paēdušāka. "Es neteiktu mazāk sociāli aktīva, jo arī tad tā tāda nebija nemaz tik izteikti," uzsver sociologs.
Vakara turpinājumā – grupas Bērnības milicija koncerts.