Fridrihsona zīmējumi (no kopskaitā ap pusotra tūkstoša darbu!, kas glabājas Latvijas Okupācijas muzeja krājumos), gan vēlākos gados tapušo akvareļu reprodukcijas no dažādām privātkolekcijām Latvijā un citviet pasaulē.Kā atgādina M.Papēde, padomju vara mākslinieku Kurtu Fridrihsonu 1951.gadā izsūtīja gulagā uz 25 gadiem par dzimtenes nodevību, pretpadomju aģitāciju, dalību latviešu leģionā un “franču grupas” vadīšanu. Izsūtījumā pavadītajos gados tapa ne tikai darbi, kas vien pirms dažiem gadiem tika beidzot eksponēti vērienīgā izstādē Valsts Mākslas muzejā. No gulaga Fridrihsons arī rakstīja vēstules sievai Zentai. Šīs vēstules, tāpat kā Fridrihsona piezīmes, ko viņš rakstījis visu mūžu, asi un trāpīgi raksturo laikmetu un sabiedrību.“Kurts Fridrihsons. Atbildēt uz jautājumu, kas viņš bija latviešu mākslā un kultūrapziņā, nozīmē izdomāt kādu līdzību vai radīt krāšņu metaforu, bet nenonākt līdz atbildei. Tomēr Kurta Fridrihsona atstātās dvēseles pēdas, mākslas mantojuma vibrācijas, viņa domu tīrītie enerģētiskie kanāli, dzīvesstāsta mīklu ētiskā dinamika neļauj mākslinieku aplūkot un reizē aizmirst kā relikviju. Fridrihsons ir dzīva planēta, kas atsaucas visā izjūtu un apziņas varavīksnē, ja vien tai tuvojas.Šī ir grāmata par mīlu un mākslu. Mākslinieka Kurta Fridrihsona vēstules sievai Zentai no gulaga un personīgās piezīmes okupācijas režīmā ir spožs liecinājums nežēlīgam gara rūdījumu ceļam un dvēseles triumfam pār laicīgajām pasaules likumībām un vēsturiskajiem apstākļiem,” atklāja grāmatas sastādītāja G.Repše.
Grāmatas
mākslinieki Jānis Spalviņš un Jānis Esītis. Grāmata tapusi un
izdota ar valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
No 15. līdz 19. februārim Arhitektu namā, Rīgā, Torņa ielā 11 skatāma arī grāmatā iekļauto Kurta Fridrihsona darbu reprodukciju oriģinālu izstāde (atvērta no pulksten 10:00 līdz 18:00).