Grāmata ieguvusi arī jaunu vizuālo noformējumu, ko zīmējusi māksliniece Ieva Krūmiņa, kur ir arī 1996. gada ilustrāciju autore. Ceturtdien, 13. oktobrī Rīgas Lutera draudzes namā Torņakalnā notiks grāmatas atvēršanas svētki, portālu Diena.lv informēja fonda Viegli pārstāve Kristīne Tjarve.
Krājumā Es skaitīju un nonācu pie Viena iekļauti Imanta Ziedoņa dzejoļi no vairākiem dzejas krājumiem, kurus vieno dziļš un personisks vēstījums par cilvēka ceļu pie Dieva un lūgšanas. Ziedonis savā dzejā aicina lūkoties pēc vertikāles, nesamierināties ar jau esošo un sasniegto, dzīvot nepārtrauktā attīstībā, sevis meklējumos. Pirms 20 gadiem, kad dzejas krājums iznāca pirmo reizi, tas kļuva par bibliogrāfisku retumu, tādēļ fonds Viegli nolēma to izdot atkārtoti.
"Daudzi cilvēki, ar kuriem kopā mēs šovasar iepazinām šo grāmatu, teica, ka viņi ir lasījuši šos dzejoļus iepriekš, bet tagad, pēc vairākiem gadiem redz tos citādāk, sev tuvāk. Tā ir personīga satikšanās ar jautājumiem par visbūtiskāko, un jau pašā grāmatas nosaukumā Imants ir ielicis to – es skaitīju un nonācu pie Viena. Katram tas var būt savs Viens. Nav tā, ka Imants runā par Dievu tikai kristīgās kategorijās," stāsta Imanta Ziedoņa fonda Viegli padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.
Aizvadītajā vasarā, pirms grāmatas laišanas klajā Imanta Ziedoņa fonds Viegli sadarbībā ar Imanta Ziedoņa muzeju organizēja vairākus pasākumus, lai iepazītu dzejoļus, kas iekļauti krājumā. Baznīcu nakts ietvaros Baldonē notika dzejas lasījumi un fonda Viegli mūziķu koncerts. Rīgā bija iespēja uzklausīt mācītāju Induli Paiču par latvietības, kristietības un dzenbudisma sintēzi Ziedoņa dzejā, kā arī piedalīties sarunā ar Imanta Ziedoņa skolnieku Pēteri Kļavu. Ziedoņa muzeja jēgpilnu sarunu cikla Visā visumā ietvaros notika saruna par krājumā iekļautajiem dzejoļiem ar apbalvojuma Laiks Ziedonim laureāti, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju Daigu Zirnīti un jauno dzejnieku Edvardu Franci Kuku.
"Ziedoņa dzejā dievs neparādās tieši nosaukts. Tas ir "raugs", "svece", "Bahs", "vārds", "sējējs", "debesjums". Tas ir darbības vārds – "Es nokritu no debesīm, un tā es krītu… nepārtraukti krītu. Dievs Ziedoņa daiļradē meklējams kā kustība, kā process arī dabā vārdos "aizejam", "kļūstam par ēnām", "viss ir nepaliekošs, nepietiekošs". Un tā vietā, lai Ziedonis mums sniegtu atbildes un paskaidrotu dievišķā lietojumu, viņš rosina mūs domāt," domās dalās Daiga Zirnīte, apbalvojuma Laiks Ziedonim 2016. gada laureāte kategorijā par dzīvi literatūrā Bize.
"Svarīgāka par dzīves saprašanu ir dzīves dzīvošana. Mēs nereti baidāmies, ka nebūsim savā dzīvē oriģināli, līdz sākam kopēt no citiem formu, kā domāt, kā rakstīt, kā "pareizi" būt... Bet tas, kas mums patiesi būtu jānokopē, ir vēlme intensīvi dzīvot. Un tad vairs nav svarīgi, vai ej dzenbudisma ceļu, vai soļo kristietības vai latvietības takas - viss vedīs pie viena - spējas pilnvērtīgi dzīvot. Tomēr, lai dzīvotu, visu pirms ir jāatver acis. Ir jāatmostas no ilūzijām un priekšstatiem, no domām, ka zinām, kas ir īsta mīlestība, kas ir īstenība. Un tad mēs redzēsim, ka realitāte ir daudz interesantāka par to, ko varam par to pateikt. Dzīve ir kas vairāk par ideoloģiju, un nav vajadzīgs to aprakstīt ar klišejām. Un brīdī, kad vēlamies kopēt jau reiz izteiktas domas, svarīgi atcerēties - labāk kopēt šo domu autora ceļu līdz tām," lekcijā teica mācītājs Indulis Paičs par dzejas krājumā iekļautajiem dzejoļiem.
"Un tāds bijis arī Imants Ziedonis. Autentisks, īsts un meistars lielo un mazo jēdzienu savienošanā. Viņš izjuta dabas ritmus un tās tuvumu, realitāti kā procesu un Dieva klātbūtni arī ziedošā pļavā. Jau bērna acīm rakstnieks sevi redzējis kā agronomu, kas vēlas "audzēt" Dievu. Ziedonis māca klusumu, māca sadzirdēt un reizē būt nemierā, augt un pilnveidoties. Un, lai gan ceļa maizē viņš mums dod iedvesmu celties un iet, norādes katram savām takām ir jāatrod pašam," turpina Paičs.
Pieci no dzejas krājumā iekļautajiem dzejoļiem izskan arī fonda Viegli mūziķu dziesmās, kas izdotas albumos Viegli (2011), Vakars.Pietura.Jasmīns (2013) un Loks paliek vaļā (2015). Piemēram, Jāņa Strapcāna komponētā Nekā jau nepietrūkst vai Renāra Kaupera komponētā Ne citu rīt.
Dzejas krājums Es skaitīju un nonācu pie Viena ir pirmā fonda Viegli pašu izdotā grāmata, kas pievienojusies trīs mūzikas albumiem ar Ziedoņa vārdiem. Līdz šim pieredze bijusi tikai sadarbības projektos ar citām izdevniecībām, piemēram, grāmatu No Jāņiem līdz Murjāņiem (izdevniecība Dienas Grāmata, 2013) un Mūžības temperaments. Studijas par Raini (apgāds Mansards, 2015) tapšanā. Fonds Viegli plāno nākotnē pārizdot arī citus Imanta Ziedoņa darbus.
Dzejas krājums Es skaitīju un nonācu pie Viena no 14. oktobra būs pieejams Latvijas grāmatnīcās.