Jaunzeme-Grende atzīst kļūdas, sola cīnīties par kultūras finansējumu

Salīdzinot citas pēdējā laika Ž. Jaunzemes-Grendes tikšanās ar kultūras cilvēkiem, šī tika aizvadīta racionālā jautājumu - atbilžu formā, vienīgi ar emocionālu ministres uzstāšanos, sanāksmi ievadot.Ž. Jaunzeme-Grende atzina, ka pieļāvusi kļūdas komunikācijā, bijusi «pārāk atvērta savās domās» un bieži «uzskatījusi vēlamo par esošo». Viņa norādīja, ka KM prioritātes šobrīd ir darbs pie Dziesmusvētku norises un procesa, kultūras nozari (īpaši - jaunradi) finansējošā Kultūrkapitāla fonda (KKF) budžeta palielinājuma (pēdējos gados tas piedzīvojis ap 70% samazinājumu), darbs pie Nacionālās bibliotēkas projekta un Radošās Latvijas koncepcija - par tās lietderību vakar ministrei un KM vadošajiem darbiniekiem valsts sekretāram Guntim Puķītim un viņa vietniekam Uldis Lielpēteram bija jāskaidrojas visplašāk. Sanāksme JRT Mazajā zālē noslēdzās ar vienošanos, ka starp Kultūras aliansi (KA), kultūras ministri un viņu amatā izvirzījušo Nacionālo apvienību tiks parakstīts memorands, kas paredzēs fiksētu procentu no IKP ik gadu piešķirt kultūras nozarei; noteiks, ka ministrei regulāri jātiekas ar KA cilvēkiem, līdz vasarai beidzot jānolemj par KKF finansēšanas modeļa maiņu, lai to varētu ieviest no 2013. gada, paredzot arī pārejas periodu, kā arī - ka jātiek pieņemtam likumam par radošo personu statusu, nodrošinot tiem sociālās garantijas.Līdz galam neatbildēts palika jautājums par KKF finansēšanas modeļa maiņu - gan ministre, gan kultūras darbinieki (arī divi no amata šonedēļ atbrīvotie ministres padomnieki Sarmīte Ēlerte un Ints Dālderis) ir vienisprātis, ka KKF jānodrošina no politiķiem neatkarīgs finansēšanas avots. Domas dalās par veidu, kā to panākt - KKF vadība un kultūras nozarē strādājošie strikti turas pie agrāk pārbaudītā finansēšanas modeļa, proti, «iezīmēta» akcīzes nodokļa, bet ministre aicina meklēt citus modeļus, jo ir pārliecināta, ka premjera un finanšu ministra vadīto koalīciju par šādu modeli pārliecināt nebūs iespējams. KM pašlaik apzinājusi deviņus iespējamos KKF finansēšanas modeļus, informēja U. Lielpēters. Par šo jautājumu runās īpaši izveidota darba grupa.«Neko jaunu nedzirdēju, daudzi jautājumi tā arī palika neatbildēti. Biju gandarīta, ka daudzas kultūras nozares par problēmām runāja vienā valodā,» Dienai sacīja rakstniece Dace Rukšāne, kura maija sākumā blogā Kultūras Dienā asi kritizēja ministri pēc tikšanās ar literatūras nozares pārstāvjiem. Gandarījumu par kultūras darbinieku vienoto nostāju, piemēram, KKF finansēšanas jautājumā, pauž arī dzejniece Liāna Langa: «Izskatās, ka no tā [KKF finansēšana no akcīzes nodokļa] mēs neatkāpsimies. Skaidrosim savu pozīciju premjeram un finanšu ministram.»