Rainis aizņem lielo vietu,/mazo vietu – Tirzmaliete – tā dzejolī Mana vieta literatūrā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā rakstīja Rokpelnis, arī pie ģēnijiem, lielajiem dižajiem reizēm piesauktais. Tīkami ironiska bija savas vietas meklēšana lielajā literatūrā tajā draiskajā dzejolī.
Tāpat dikti gribas pasmaidīt, kad garām aizbrauc tramvajs ar Raini Lielo tiklā peldkostīmā uz sāna. Acīmredzami dārgā, jautājums, cik efektīvā, jaunās Latvijas Nacionālā teātra izrādes reklāma tik simptomātiski norāda uz divām mūsu lielajām (ne)būšanām – tieksmi pēc memoriāliem, īstiem vai inscenētiem, pēc savas lielo un dižo meklēšanas un reizē pēc jaunās modes – paņemt visu, ko no tāda īpašāk iezīmēta gada, pusgada, kvartāla var paņemt.
Ivetas Ratinīkas rakstu lasi 5. marta KDi!