Mākslas galeriju īpašnieki, mākslinieki un mākslas kolekcionāri apgalvo, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijā nav izveidojies mākslas tirgus. Galerijas Jēkabs vadītājs Jānis Piesis laikrakstam norādījis, ka bez plašāka noieta pasaulē pašmāju mākslinieku veikums iestrēdzis dzimtenē, tāpēc Latvijā par skatītāju un arī pircēju cīnās gan vecmeistaru darbi, gan jauno mākslinieku veikums.
Līdz ar to pat ļoti augstvērtīgu darbu cena varot būt visai pieticīga. "Ja mūsdienu māksliniekam izdodas ieņemt vietu starptautiskā vidē, viņa darbu cenas tomēr vidēji ir augstākas nekā Latvijā," norāda Piesis. "Latvijā par dažiem desmitiem eiro var sākt veidot savu akvareļu un grafikas darbu kolekciju. Par 100 līdz 150 eiro jau iespējams iegādāties paliekošu vērtību, bet cenu griesti par latviešu mākslas pamatlicēju darbiem mērāmi daudzos desmitos tūkstošu eiro."
Galeriju īpašnieki ari atklāj, ka dalība prestižajos pasaules notikumos prasot pamatīgus līdzekļus, vidēji 20 000 līdz 30 000 eiro. "Mese finansiāli atmaksājas vien tad, ja izdodas darbus ari pārdot," norāda galerijas Daugava vadītāja Anda Treija.
Mākslinieks Ritums Ivanovs norāda, ka pamatā viņa gleznu ievērojamās cenas ārzemēs esot mīts un daudz no vietējā tirgus neatšķiroties, taču ārzemju pircēju interesi viņš nenoliedz.
Laikraksts apkopojis publiski pieejamo informāciju par mūsdienu latviešu mākslinieku pārdotajiem darbiem. Finansiāli visaugstāk tikusi novērtēta Raimonda Staprāna glezna Zilā laiva, kas 2014.gadā pārdota par 87 500 eiro.