Pagājušajā gadā ar inovatīvu un sabiedrību iesaistošu programmu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (MVM) vētīja savu vēsturi un krājuma veidošanās sociālpolitiskos kontekstus, kā arī pieteica turpmākās attīstības vektorus
“Muzejā notiekošo pārmaiņu virzītājspēks ir bijusi gan Covid-19 pandēmija, kas ienesa spriedzi sabiedriskajā domā jautājumos par medicīnu un veselību, gan Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas licis izvērtēt Padomju Savienības okupācijas atstātos nospiedumus Latvijas atmiņu institūciju darbībā. Veicot saturā balstītu pārzīmološanu, 2024. gadā muzejs iepazīstināja sabiedrību ar savstarpēji saistītu pasākumu programmu – izstādi Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs, filmu Zinātniskās padomes sēde (rež. Toms Harjo), muzeja krājuma izvērtēšanas aktivitātēm un sabiedriskās iesaistes kampaņu topošā Bērnu veselības pratības centra jeb Bērnu muzeja ekspozīcijas izveidei. Priecājamies, ka šāda pieeja muzeja restartam ir guvusi nozares atzinību,” komentē MVM direktors Kaspars Vanags.
Latvijas Muzeju biedrības žūrija MVM darbu raksturoja kā ambiciozu un drosmīgu piemēru institūcijas pašrefleksijai un pārmaiņu procesam. ”Projekts izceļas ar daudzslāņainu sabiedrības iesaisti, starpdisciplināru pieeju un caurspīdīgu komunikāciju, atklāti risinot muzeja vēsturiskā mantojuma, nākotnes stratēģiju un sabiedrības gaidu jautājumus. Priekšzīmīgs piemērs Latvijas muzeju nozarē, kur autentisks pārmaiņu process tiek veikts ar sabiedrības līdzdalību,” komentē žūrija.
Atšķirībā no daudziem citiem muzejiem, kur pārmaiņas parasti sākas ar ēku pārbūvēm un jaunām pamatekspozīcijām, MVM ir izvēlējies sākt ar sociālo dialogu, aicinot sabiedrību – veselības aprūpes nozari un pacientu organizācijas, citus muzejus un kultūras mantojuma institūcijas, akadēmiskās vides pārstāvjus, kā arī esošās un potenciālās mērķauditorijas – līdzdarboties muzeja pārdefinēšanas procesā. 2024.gads muzejā bija sabiedriskās iesaistes gads, bagāts ar publiskām diskusijām, vēsturisko taisnīgumu paģērējošo izstādi Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs un aktīvu klātbūtni sabiedriskajos medijos. Domājot par muzeja nākotni, īpaša vieta programmā bija ierādīta rītdienas auditorijai – bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem. Viņiem bija iespēja uzdot ar veselību saistītus jautājumus, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes topošajā Bērnu muzejā, kas durvis vērs 2027. gadā. Sadarbībā ar Vācijas Higiēnas muzeju Drēzdenē darbu jau sācis “ceļojošais bērnu muzejs”, kas pērn pabijis 25 Latvijas skolās, sasniedzot vairāk nekā 2300 skolēnu.
Latvijas Muzeju biedrības Gada balva ir muzeju nozares balva, kuras mērķis ir apzināt un izcelt izcilākos muzeju nozares sasniegumus, popularizēt labas prakses piemērus un stiprināt muzeju nozares ilgtspējību.
Iesniegtos projektus vērtēja žurijas komisija, kuru veido seši Latvijas Muzeju biedrības valdes pieaicināti komisijas biedrības valdes locekļi, kuri izvēlēti atbilstoši konkrētām profesionālajām jomām:
- Elīna Bērziņa, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas žūrijas priekšsēdētāja
- Lība Bērziņa, Mākslas terapeite, māksliniece, dizainere un iekļaujošas kultūras veicinātāja Latvijā, COLORIZE dibinātāja
- Anna Pūtele, Projektu vadītāja mākslas centrā "Zuzeum"
- Jana Šakare, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas referente
- Jānis Šiliņš, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks un Vidzemes augstskolas pētnieks, vēstures doktors
- Matīss Zvaigzne, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs un docents, dizaina studijas "Reflect" dizaina un stratēģijas vadītājs