Tēlnieka Jāņa Mikāna darbus raksturo mākslinieciskā izteiksmība un augsta kvalitāte. Mākslinieka daiļrade ir unikāla Latvijas medaļu mākslā, pateicoties autora prasmei radoši darboties ar metāla gravējuma tehnoloģijām. Jānis Mikāns atjaunoja un no 1994. gada izgatavoja pēc tēlnieka Gustava Šķiltera (1874-1954) meta veidotā Latvijas Republikas apbalvojuma Triju Zvaigžņu ordeņa piecas šķiras.
Jānis Mikāns no 1955. gada mācījās Rīgas 45. vidusskolā. No 1963. gada Jānis Mikāns mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla dizaina izglītības programma).
Jānis Mikāns 1965. gadā mācības pārtrauca un līdz 1966. gadam strādāja par slīpētāju bij. Rīgas Ķīmiskās mašīnbūves rūpnīcā Rigahimmaš, Biķernieku ielā 18, Rīgā, un tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos (1966-1968).
No 1968. gada Jānis Mikāns mācības RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā turpināja. Mācoties RLMV, piedalījās jauno mākslinieku izstādē (1969) un arī no 1969. gada vadīja bij. Republikas Izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku (RIAZID) kultūras nama Tautas daiļamata meistaru studiju Zīle.”).
Jānis Mikāns 1971. gadā beidza RLMV Metālapstrādes nodaļu. Pēc RLMV beigšanas Jānis Mikāns strādāja bij. Suvenīru ražošanas apvienībā Daiļrade.
No 1972. līdz 1978. gadam Jānis Mikāns studēja T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Tiešās kalšanas metodi Jānim Mikānam bija iespēja apgūt LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona tēlnieka darbnīcā Siļķēs, Cēsīs.
Studiju laikā LMA Jānis Mikāns turpināja pedagoga darbu un bija mākslinieciskais vadītājs bij. RIAZID kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijā Kalvis Jāņa Mikāna vadītās studijas audzēkņi eksponēja darbus lietišķās mākslas izstādē (1978, Kale, Francija) u.c.
1978. gadā Jānis Mikāns absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu - bareljefu “Jaunība”, vadītājs, tēlnieks Valdis Albergs. Līdzās Jānim Mikānam pie vadītāja Valda Alberga LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja topošie tēlnieki Māra Kalniņa (1948-2015) ar darbu “Šūpoles” un Raitis Bēcis. Tēlniecības nozarē brieda pārmaiņas un Jānis Mikāns, līdzīgi citiem jaunajiem tēlniekiem redzēja tās attīstību citādāk un plašāk kā viņu LMA pasniedzēji.
Pēc LMA absolvēšanas Jānis Mikāns turpināja strādāt studijā Kalvis.
Jānis Mikāns kā SIA Kalvis direktors un mākslinieciskais vadītājs atjaunoja un no 1994. gada izgatavoja Latvijas Republikas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa piecas šķiras (autors tēlnieks Gustavs Šķilters (1874-1954)). Mākslinieks veidojis arī nozaru apbalvojumus: Sējējs-95 laureāta sudraba medaļu (1995), Ernesta un Arvīda Brastiņu piemiņas medaļu (1995), balvu Latvijas koru saietam Meņģeļi (1997, bronza), Hieronīma Grindeļa balvu (1998, 2004, ar tēlnieku Jāni Strupuli, zelts, sudrabs, rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, A/S Grindeks), Ministru prezidenta balvu Sudraba zizlis (1998, sudrabs), LR Iekšlietu ministrijas apbalvojumu Goda zīme (2000) u.c.
Jānis Mikāns piedalījās izstādēs: Republikas Mākslas dienu tēlniecības darbu izstāde, Latvijas 7. medaļu mākslas izstāde (1991), Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle (1992, Viļņa, Lietuva), Metāls un rotas (1992), Latvijas 8. medaļu mākslas triennāle (1994, RVKM Mencendorfa nams), Latvijas 9. medaļu mākslas triennāle (1997, RVKM Mencendorfa nams), Latvijas 10. medaļu mākslas triennāle (2000, RVKM Mencendorfa nams), Latvijas 11. medaļu mākslas triennāle (2003). Jānis Mikāns bija aktīvs bij. tēlnieku kopas Latvijas Tēlnieku centrs organizēto izstāžu dalībnieks. 1986. gadā mākslinieks rīkoja izstādi Metāls. Emalja (ar Induli Urbānu, MF Tēlnieku nams).
Jānis Mikāns piedalījies interjera veidošanā bij. Rīgas Proletāriešu rajona civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļai, svečturus, lustras un metāla kalumus - Indulis Urbāns un Jānis Mikāns (RLMV ražošanas kombināta mākslinieki)).
20. gs. 80. gados Jānis Mikāns veidojis etnogrāfiska stila rotas dizaina tērpu kolekcijām bij. Rīgas Modeļu namā RMN mākslinieku veidotiem tērpiem, galvenokārt dzintara rotas kopš 60. gadiem bija gatavojuši rotkaļi: Eižens Auniņš, Māris Auniņš, Aldis Auniņš, L.Zigels, Georgs Romulis (1928-2015), Aivars Riekstiņš u.c.
Tēlnieks Jānis Mikāns bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs kopš 1986. gada un tika uzņemts ar tekstilmākslinieka, LMS prezidenta (1994-2005) Egila Rozenberga, LMS valdes atbildīgā sekretāra, tēlnieka Aivara Gulbja (1933-2024), metālmākslinieka Arnolda Jansona (1927-1987) rekomendācijām, LMS Metālmākslas sekcijas priekšsēdētāja, metālmākslinieka Jura Gagaiņa-Kagaiņa (1944-2017) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 39 - par. Mākslinieks tika uzņemts LMS Metālmākslas sekcijā par medaļu sēriju tompakā, kapara materiālos un sudraba rotu komplektu.
1981. gadā Jānis Mikāns lasīja lekcijas LPSR Mākslas fonda izstāžu zālē Tēlnieku nams par akmens apstrādi, bronzas liešanu zūdoša vaska modeļa tehnoloģijā. Mākslinieks veidoja LMS Gada mākslinieks medaļu (1997), kas bija pasniegta tēlniekam Kristapam Gulbim. 1994. gadā Jānis Mikāns tika ievēlēts LMS valdē līdzās LMS prezidentam Egilam Rozenbergam, viceprezidentei Rutai Čaupovai, valdes locekļiem Pēterim Martinsonam, Henriham Vorkalam (1946-2018), Edgaram Vērpem, Aivaram Krūklim, Romanam Vitkovskim, Tenim Grasim (1956-2007) un Andrim Freibergam (1938-2022).
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Atvadīšanās no mākslinieka Jāņa Mikāna notiks 17. oktobrī plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra Lielajā zālē.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību tēlnieka Jāņa Mikāna tuviniekiem un kolēģiem.