Pasākumu ciklā Zvārguļa festivāls 20. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmā stāva izstāžu zālē tika atvērta ekspozīcija Pēcskaņas. Populārā kultūra Latvijā 19. un 20. gadsimta mijā. Izstādes tapšanu iedvesmojis dzejnieks, arī izdevējs, aktieris un dramaturgs Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950), kuram šogad tiek atzīmēta 150 gadu jubileja.
Viena no izstādes veidotājām Līga Lindenbauma akcentē, ka viņš ir bijis viens no populārākajiem gadsimtu mijas literātiem. Mūsdienās Edvarda Treimaņa-Zvārguļa daiļrade zināma caur grupas Līvi hitu Zīlīte un grupas Zodiaks atmodas laika dziesmu Taisnība: "Nāc ārā no metāla zārka,/Nāc ārā, taisnība, nāc!/Viss asaru pērlēm rotāts un klāts,/Un asins rozēm klāts!"
Viņa vērš uzmanību uz pastkartēm ar Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzeju un seju: "Pastkartes tajā laikā sūtīja tā, kā mūsdienās sūta īsziņas." Turklāt gadsimtu mijā bijusi īpaša pastmarku valoda. Ja tā tikusi uzlīmēta uz kuvēra augšējā labējā stūra vertikālā stāvoklī, tas nozīmēja: "Tavs mūžīgi, paliec tikai uzticīga, tad pati nāve mūs nespēs šķirt." Galvenais ir nesajaukt!
Līga Lindenbauma atklāj, ka šajā ekspozīcijā būs apskatāmi arī pikanti iespieddarbi, kas domāti tikai pieaugušajiem izstādes apmeklētājiem. Caur nelielu caurumiņu viņi varēs aplūkot erotiska rakstura atklātnītes, kas bijušas populāras kopš XIX gadsimta beigām. "Pie tā atradīsies podziņa, kuru piespiežot jūs apstiprināt, ka jums ir 18 gadu," skaidro izstādes kuratore.
Tingeltangeļu loksnes
Edvarda Treimaņa-Zvārguļa daiļrade kalpo kā ievads tēmu sazarojumam. Viena no tām veltīta lasīšanai un tā dēvētajai sēnalu literatūrai, kas nav uzskatīta par kaut ko vērtīgu un domātājuprāt sabojājusi cilvēku gaumi. Līga Lindebauma stāsta, ka tajā laikā ir bijuši vairāki autori, kuri "cepuši" vienu romānu pēc otra – par mīlestību, noslēpumiem un atklājumiem.
Izstādes kuratore uzsver, ka gadsimtu mijā bijusi ļoti populāra kopā dziedāšana. Pie jebkura avīžu pārdevēja par pāris kapeikām bijusi iespēja nopirkt garas papīra loksnes ar ziņģēm jeb tā saucamajiem tingeltangeļiem, kuri veltīti visdažādākajām tēmām – sākot ar vecmeitu dziesmu un beidzot ar riteņbraucēju biedrības Marss maršu.
Līga Lindenbauma atzīmē, ka biedrības tajā laikā bijušas ļoti aktīvas un nozīmīgas. "Tās centrēja sociālo dzīvi ar saviem organizētajiem notikumiem – jautājumu un atbilžu vakariem un citiem pasākumiem," saka izstādes kuratore. Tajā laikā darbojušās brīvprātīgo ugunsdzēsēju, sporta, pretalkohola, atraitņu, vēstures pētnieku un citas biedrības.
Šajā izstādē būs eksponēti materiāli no Edvarda Treimaņa-Zvārguļa ģimenes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rakstniecības un mūzikas, Rīgas Vēstures un kuģniecības, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumiem un Misiņa bibliotēkas. Izstāde ietvers arī interakcijas elementus – gadsimta mijas spēli Gudrais Zālamans un fotosienu, kas ļaus iejusties tā laika tipiskajos tēlos.
Mandoline kā dāvana
Līga Lindenbauma stāsta, ka par populāro kultūru Latvijā runā kopš XX gadsimta sešdesmitajiem septiņdesmitajiem gadiem, ar atsevišķiem izņēmumiem tā tiek attiecināta arī uz divdesmitajiem trīsdesmitajiem gadiem, līdz ar to šī ir pirmā izstāde, kas to skata gadsimtu mijas kontekstā un izceļ tajā laikā populāras un nereti nievīgus apzīmējumus saņēmušas parādības.
Līga Lindenbauma akcentē, ka, strādājot pie šīs izstādes, bijis ļoti interesanti domāt par to, kā veidojusies šī populārā kultūra Latvijā. Viņa ir radījusi laika līniju ar nosaukumu No tautas svētkiem līdz populārajai kultūrai, kas parāda XIX gadsimtā notikušās izmaiņas – no Zāļu vakara svinēšanas, gadatirgus ar umurkumuru un citiem līdz mediētām, programmētām aktivitātēm.
Vienlaicīgi ar izstādes atklāšanu notiks arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta sagatavotā Edvarda Treimaņa-Zvārguļa krājuma 150 epitafu jeb kapuzrakstu atvēršanas svētki. "Viņš tos mēdza rakstīt cilvēkiem vēl dzīviem esot ar ironiskiem tekstiem," atklāj Līga Lindenbauma. "Arī pats sev," piebilst izstādes māksliniece Anete Krūmiņa.
Viņa norāda, ka gadsimtu mijā bijusi citāda izpratne par grafisko dizainu nekā mūsdienās. Māksliniece parāda 1910. gada nogalē laikrakstā Dzimtenes Vēstnesis publicētu reklāmu ar skaistām, derīgām Ziemassvētku dāvanām, kurā tiek piedāvāti neskaitāmi mūzikas instrumenti. "Kurš gan negribētu saņemt "mandolini"?!" teic Anete Krūmiņa.
Kas: izstāde Pēcskaņas
Kur, kad: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē līdz 20. februārim.