LNO koris vēršas pie Jums ar aicinājumu nekavējoties saasināt pastiprinātu uzmanību ilgākā laikā samilzušajām kora atalgojuma un darba apstākļu problēmām un sākt konstruktīvu dialogu, lai rastu risinājumu šo problēmu novēršanai.Kopš Latvijā dibināta Nacionālā opera, tās koris vienmēr sevi apliecinājis kā pasaules līmeņa muzikāls kolektīvs - gan LNO sastāvā, gan kā patstāvīgi koncertējoša vienība. Kora sniegumu augstu novērtējuši klausītāji, Latvijas un pasaules mūzikas kritika, atzīmējot ne tikai kora īpašo skanējumu, bet arī reti sastopamo aktiermeistarības līmeni operu izrādēs.LNO koris ir vienīgais tādas ievirzes kolektīvs, kurā muzikālā sagatavotība apvienota ar aktiera meistarību. Vairumam mūziķu ir augstākā vokālā izglītība. Daudzi dziedātāji mācījušies ārzemēs, apmeklējuši meistarklases Latvijā un citās valstīs, mūzikas akadēmijās un semināros. Profesija tiek apgūta no sešu gadu vecuma. Pierādījums kora augstajam profesionālajam līmenim ir tie izcilie dziedātāji, ar ko lepojas Latvija un kas nākuši no LNO kora vides - tādi kā Aleksandrs Antoņenko, Kristīne Opolais, Dace Volfarte, Juliana Bavarska, Liene Kinča, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Andris Lapiņš, Ieva Parša u.c.LNO kora mākslinieku repertuārā ir līdz pat 35 operām, kuras tie pārzina no galvas, daudzi lielo formu skaņdarbi, dažādu laikmetu kora dziesmas, operetes, mūzikli. Šie skaņdarbi ir apgūti un tiek izpildīti dažādās valodās (patlaban deviņās). Kolektīvs ar vērienīgiem panākumiem koncertējis Eiropā, Āzijā, Amerikā un Krievijā. LNO operu izrādēs uz skatuves strādā tikai viens - esošais kora sastāvs (izņemot mazo sastāvu izrādes), tajā pašā laikā solistu sastāvi tiek mainīti, un arī orķestra mūziķi strādā pēc noteikta mainīgā grafika.Ne tikai LNO kora mūziķi ir neizpratnē par valsts politiku un ierēdņu attieksmi pret kultūru. Jau LNSO ir vērsies pie Jums ar atklātu vēstuli, izskaidrojot katastrofālo situāciju Latvijas mūziķu darba novērtējumā un pazemojošajiem darba apstākļiem.LNO kora mūziķu alga ir nesalīdzināmi zemāka, kā citos Eiropas operteātros. Daļai mākslinieku tā ir 290 lati pēc nodokļu nomaksas. Darbs ir specifisks - darba diena ir gan rītos, gan vakaros, darba grafiks ir zināms tikai nedēļu iepriekš, tādēļ kora mūziķiem nav pat iespējas iesaistīties papildus darbos. Tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ vairāki mūziķi ir kolektīvu pametuši un strādā ārzemēs. Ja šī situācija kardināli nemainīsies, nākotnē šis profesionāļu aizplūšanas process turpināsies, jo mākslinieki nespēj uzturēt ne sevi, ne savas ģimenes.LNO koris ir bijis viesizrādēs daudzos pasaules operteātros un koncertzālēs, bet ar tik nepiemērotiem un pazemojošiem darba apstākļiem, kādi tie ir LNO, nav saskāries nekur, ieskaitot tuvākās kaimiņvalstis - Krieviju, Baltkrieviju, Igauniju, Lietuvu. Vīru kora grupa - 26 cilvēki - ir spiesti uzturēties un strādāt bijušajā mazajā kostīmu noliktavā - 32 kvadrātmetru. telpā, kurā arī atrodas pašreizējo izrāžu kostīmi. Grima galdiņi ir pat 60 gadus veci. Nav normālas ventilācijas, nav logu. Tā ir telpa ar aizmūrētām ugunsdzēsības evakuācijas izejām, kas tieši apdraud kora mākslinieku drošību un dzīvību. Ir kauns no viesmāksliniekiem, kuri brauc uz Latviju viesizrādēs un ir spiesti strādāt tādos apstākļos. LNO koris centās izprast krīzes apstākļus un uz laiku piekrita gan slodzes, attiecīgi arī algas samazināšanai, gan bezalgas atvaļinājumam. Taču reāli darba slodze netika samazināta.Vēršamies pie Jums ar lūgumu nekavējoties risināt situāciju, pieprasot nākamā gada budžetā iekļaut līdzekļus operas kora mākslinieku pilnas slodzes darba algu atjaunošanai, darba apstākļu uzlabošanai un paredzēt nākamo gadu budžetos algu būtisku palielināšanu.LNO koris, savukārt, centīsies arī turpmāk uzturēt augstu profesionālo līmeni, priecēt skatītājus un klausītājus Latvijā, godam pārstāvēt mūsu valsti citur pasaulē.
Mēs gribam strādāt Latvijai un Latvijā!
LNO galvenais kormeistars Aigars Meri, LNO kora mākslinieki (paraksti).”
Kā vēstīts iepriekš, arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) iesniedza atklātu vēstuli kultūras ministrei, kuru parakstījusi LNSO direktore Ilze Paidere - Staķe, LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons un orķestra mūziķi, lūdzot novērtēt un atbalstīt orķestra darbu.
Arī Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) vadītājs Uldis Lipskis stāstīja, ka LSO vēl smagāk, nekā galvaspilsētas mākslinieciskie kolektīvi ir izjutis finansējuma samazinājumu - vairākkārtēji orķestra sastāva samazinājumi, mūziķu atalgojuma sarukšana vairāk kā par trešdaļu, agrāk plānotu koncertu atcelšana esot bijis milzīgs izaicinājums. LSO vadītājs U. Lipskis aicināja LNSO „uzņemtie flagmaņa lomu, apvienojot pūliņus mūsu nozares kopējās situācijas uzlabošanā un nevis kļūstot par dzeguzes mazuli, kas no ligzdas grūž ārā pārējos putnēnus.”
Tikmēr kultūras ministre Žanete Jaunzeme – Grende ir paudusi nostāju, ka kultūras nozarei samazinājums nav pieļaujams ne par santīmu. „Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām [kultūras nozarei] un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām," uzsvēra Ž. Jaunzeme - Grende.