Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstījis projekta iesniedzējs – Daugavpils pilsētas dome. Tās sadarbības partneri projektā ir Daugavpils novada dome, Krāslavas novada dome, Ludzas novada pašvaldība, Preiļu novada dome un Aglonas bazilikas draudze Aglonas novadā.
Daugavpils cietoksnī paredzēts atjaunot Inženierarsenālu – vienu no pašlaik vēl tukšajām cietokšņa ēkām – un izveidot tajā Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina muzeju. Pati ēka ir vērtīgs un autentisks kultūras piemineklis, kuru atjaunojot tiks ņemta vērā simboliskā vēsturiskā saikne ar inženieriem un tehniskām zināšanām un atspoguļota laikmetam raksturīgā būvgaldniecības attīstība, kas parādās dažādajās logu un durvju ailās, kāpņu telpā un citos vēsturiskajos būves elementos. Atjaunotais Inženierarsenāls piepulcēsies Marka Rotko Mākslas centram, palīdzot piepildīt cietoksni ar kvalitatīvu saturu.
Aglonas bazilikas tornī paredzēts izveidot apskates vietu, paverot apmeklētājiem skatu uz Ciriša ezera ainavu. Savukārt bazilikas telpās tiks mainītas nekvalitatīvās logu konstrukcijas, kas pašlaik nenodrošina atbilstošu iekšējo klimatu un bojā bazilikas sienu krāsojumu.
Restaurācijas darbi paredzēti arī Slutišķu vecticībnieku sādžā Daugavas lokos, saglabājot novadam tipisko arhitektūras pieminekli – vecticībnieku sētas celšanas tradīcijas, kam raksturīgi akmens pamati un kaķētu apaļbaļķu guļbūves baļķu apstrāde. Pēc restaurācijas sādžā paredzēts izveidot vecticībnieku kultūras mantojuma centru un radošās darbnīcas. Dabas parks Daugavas loki ar Slutišķu sādžu un Markovas pilskalnu pārstāv Latgales simbolisko ainavu un ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Krāslavas pils Amatu mājā pēc restaurācijas tiks izveidota ekspozīcija Pi vīna golda, kā arī ierīkota gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba. Krāslavas pils apbūve ar parku, Plāteru dzimtas rezidence, ir izcils Latvijas historisma laikmeta piļu interjera daudzveidības piemērs.
Ludzas pilsdrupās, kas saglabājušās no XIV gs. celtā Livonijas ordeņa atzara cietokšņa, paredzēts veikt konservāciju, lai saglabātu pilsdrupu tēlu un apjomu un pavērtu plašākas iespējas to izmantošanai.
Turpinot Preiļu muižas kompleksa aizsardzības pasākumus, muižas ēkai tiks izgatavoti logi. Pils kā Latgalē nozīmīgākais XIX gs. beigu Tjūdoru neogotikas arhitektūras paraugs vienotā ansamblī ar ainavisko parku ir gan vēsturiska, gan arhitektoniska vērtība.
Projekts Rīteiropas vērtības ir viens no kopumā 10 kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kas pēc KM organizētās projektu ideju priekšatlases ir saņēmis iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējumam.
Projekts tiks īstenots Kultūras ministrijas pārziņā esošā ERAF līdzfinansētā 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus ietvaros. Kopējās izmaksas ir 6 454 208,16 eiro, t. sk. ERAF finansējums – 4 695 000,00 eiro, savukārt nacionālais publiskais finansējums – 1 134 411,76 eiro (t. sk. valsts budžeta dotācija pašvaldībām 245 073,53 eiro un pašvaldību finansējums 584 338,23 eiro).