Eirovīzijas dziesmu konkursa sūtņa izvēlē un darbībā jebkurš klupšanas akmens kādā brīdī var kļūt par veiksmes atslēgu. Vai arī ne
Pirmdienas rīts. Zvans no televīzijas. Grib dzirdēt viedokli par mūsu izraudzītās Eirovīzijas dziesmas mākslinieciskajām kvalitātēm… Mēdz teikt: "nolaisties no saviem augstumiem" vai "palūkoties uz lietām objektīvi". Runājot foto valodā, gribas noskaidrot, caur kādu objektīvu jāskatās. Platāku vai šaurāku? Te uzreiz atmiņā Petija Smita, kura reiz preses konferencē, kad viņai jautāja kaut ko par guitar pickup, atteica: "Kas ir pikaps? Mašīna?"Burvīga atbilde! Boriss Grebenščikovs, reiz izjautāts par Eirovīziju, atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tas tāds?" un turpināja: "Vai kas labāks, nekā sist cits citam mūli vārtrūmē?" Nu bet, protams! Eirovīzija, līdzīgi kā visi sporta veidi, liek cilvēkam ieguldīt gana daudz enerģijas un līdzekļu, lai kaut kādām muļķībām vairs neatliktu laika, un ar ārkārtīgi svarīgu frāžu rakstīšanu vai selfiju publicēšanu (vai šis vārds neskan lepni?) tviterī un feisbukā nešķiet pietiekami.
Jaunais dziedātājs Justs Sirmais pagājušajā svētdienā Supernovas finālā saņēma, iespējams, līdz šim labāko vārdadienas dāvanu mūžā – ceļazīmi uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Stokholmā. Jau ir izskanējuši spriedumi, ka mūsu Aminatas sarakstītā dziesma ļoti atgādinot pagājušā gada lielās Eirovīzijas uzvarētāja Monsa Selmerlēva Heroes. Te atkal prasās pēc atkāpes. Nu kā gan Deivids Bovijs vēl varētu dzīvot tādā pasaulē, kurā, ierakstot YouTube meklētājā nosaukumu Heroes, pirmā parādās nevis viņa un Braiena Īno 1977. gadā sarakstītā, bet kaut kāda Eirovīzijas dziesma no laikmeta, kad visai pasaulei kā ēna pāri klājas viena vienīga melna zvaigzne?
Ja atgriežas pie dziesmu salīdzinājumiem, Eirovīzijas lielajā finālā nereti paspīd kādas iepriekšējo gadu uzvarētāju iezīmes, tāpēc Justa gadījums nebūt nav jāizceļ kā īpašs, jo dziesmai tik un tā ir ar Love Injected iepazītais Aminatas rokraksts un katrs izskatīgs jaunietis ar labām balss dotībām kā izpildītājs un dziesmas piegādātājs klausītājiem nevar izcelties ar kādu īpašu pazīmi, ja nav piedzimis ar ragu pierē vai ko tamlīdzīgu.
Latvijas tauta ne bez žūrijas palīdzīgās rokas ir izdarījusi savu izvēli par labu Eirovīzijai gana piemērotai dziesmai, nevis iespējai pārsteigt ar grupu Catalepsia – kaut ko citādu no pārējā Eirovīzijas piedāvājuma, kurā dziesmas parasti ir tik atšķirīgas cita no citas kā ūdens lāses.
Jebkurš klupšanas akmens kādā brīdī var kļūt par veiksmes atslēgu, jo mēs nekad nevaram zināt, vai Eirovīzijas fināla dienā skatītāju vairākumu būs pārņēmušas paniskas bailes no pārmaiņām visapkārt notiekošajā un viņi balsos par pārbaudītām vērtībām, kas der, bet ne ar ko nepārsteidz, vai viņiem viss būs tik totāli apnicis, ka gribēsies sirsnīgi iekosties kādā vēl neizbaudītā auglī un nošķiesties ar tā sulu no galvas līdz kājām.
Jebkuras rīcības sekas noved pie viena rezultāta – pareizā. To mēs uzzināsim maijā.