Upītes kultūrtelpa, kas tieši pirms gada tika iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ir daļa no vēsturiskā Abrenes apriņķa un unikāla ar saglabāto un dzīvo Ziemeļlatgales latviešu (latgaliešu) kultūras mantojumu, tradīcijām un valodu. Upītes kultūrtelpas sākums - 20. gs. 30. gadi, bet 40.-50. gados, veidojoties kolhoziem, tika radīts iedīglis Upītes ciemam, kas atrodas centrā vecajai kultūrtelpai, ko veido lielie ciemi.
Upīte ir pazīstama gan ar Ziemeļlatgalei raksturīgā folkloras mantojuma glabāšanu un aktīvu popularizēšanu, tā ir dzejnieka un novadpētnieka Ontona Slišāna darbības vieta, kā arī mūsdienās Upīte ir viena no aktīvākajām latgalisko notikumu vietām Latvijā, rīkojot gan vecāko latgaliešu dzejas un mūzikas festivālu Upītes Uobeļduorzs, folkloras festivālu Lipa kust un citus notikumus.
Lai godinātu šīs kultūrtelpas kopējus, veicinātājus, atbalstītājus un līdzjutējus, pirmo reizi Viļakas novada Upītē tiek rīkoti vērienīgie svētki Gūdi, kuros vēl nebijušā veidā savīsies tradicionālais ar mūsdienīgo gan mutvārdu un amatniecības, gan kulinārajā Upītes kultūrtelpas mantojumā. Svētku koncertā 22. novembrī plkst. 19 piedalīsies grupas The Sound Poets solists Jānis Aišpurs, folkloras kopa Upīte, grupa Unknown Artist un Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, bet koncertu vadīs Māris Susejs. Pēc svinīgā koncerta notiks balle un danči ar grupu Celinieki.
Upītē rosība, ceļot godā tieši nemateriālo kultūras mantojumu, turpināsies vēl un vēl, ko apliecina arī šogad noslēgtais biedrības Upītes jauniešu folkloras kopa un Latvijas Nacionālā kultūras centra līgums par sadarbību projektā Kultūras tradīciju saglabāšana un popularizēšana un starpkultūru dialoga veicināšanas pasākumu organizēšana Latgales reģionā, kā arī vēlme dot jaunu dzīvi un attīstības virzienu pērn slēgtās Upītes pamatskolas telpām.