Lai arī lielā zāle jaunajā ēkā ir pielāgota līdz pat 800 cilvēku, ik nedēļu tie varētu būt aptuveni 500, atzina Žagars.
Viņš arī norādīja, ka lielākie pasākumi notiks sestdienās, turklāt ik mēnesi vienā no sestdienām būs skatāma dramatiskā teātra izrāde, citā sestdienā būs klausāma akadēmiskā mūzika, vēl kādā nedēļas nogalē būs klausāma populārā mūzika, bet ceturtajā sestdienā iespēja uzstāties būs amatiermākslas kolektīviem vai citiem māksliniekiem, kas var nodrošināt vismaz 300 līdz 400 skatītāju apmeklējumu.
Žagars arī atzīmēja, ka citiem pasākumiem zāle tiks izīrēta, bet no valsts pirkta tiks vienīgi profesionālā māksla. Iespējams, koncertzālē uzstāsies arī mākslinieki no Igaunijas un Lietuvas.
Pēc viņa teiktā, pasākumu biļešu cenas nepārsniegs piecus līdz desmit latus. Būšot arī salīdzinoši lētāki pasākumi bērniem un ģimenēm.
Lai arī patlaban būvniecības darbi vēl turpinās, lielāko daļu ēkas būvnieki nodošot jau decembrī, taču lielā zāle, kā LETA ziņoja jau iepriekš, izmantošanai tiks nodota vien 2014. gada 31. martā. Kā uzsvēra Žagars, zāles projekta pamatā ir daudzfunkcionalitāte. Skatuves un zāles skatītāju daļas metāla konstrukcijas paredz iespēju pielāgot grīdu gan dažādos augstumos, gan slīpumos.
Kā uzsvēra projekta vadītājs, īpaši unikāla ir orķestra bedre, kas vienlaikus darbojas arī kā lifts dekorāciju, klavieru un citu smagāku priekšmetu uzcelšanai uz skatuves no apakšstāvu noliktavām. Tajā pašā laikā, atstājot šo liftu skatuves līmenī, tas var kalpot kā skatuves paplašinājums.
Daudzfunkcionāla lielā zāle būs arī akustikas ziņā. Ka pastāstīja Žagars, zālei būs pielāgotas atbilstošas durvju ailes, lai akustisko koncertu vajadzībām, durvis atverot, zāle kopā ar ārējo koridoru veidotu nepieciešamo reverberācijas laiku skaņai, savukārt citiem kultūras pasākumiem, kuros nepieciešama runa, piemēram, teātra izrādēm un semināriem, šāda akustika nav nepieciešama, tādēļ durvis šajos pasākumos būs aizvērtas.
Par multifunkcionalitāti domāts arī mazajā teātra zālē, kurā gan mēģinās, gan uzstāsies teātra kolektīvi, varēs notikt kamerkoncerti, kā arī tiks rādīts kino.
Šodien koncertzāles apskates pasākumā klātesošajiem medijiem Žagars atzina, ka koncertzāles ikdienas izdevumus veido divas pamata pozīcijas - mākslinieciskais saturs un ēkas uzturēšana. Ēkas uzturēšanu segs Cēsu novada pašvaldība, un tie būs 100 000 līdz 120 000 latu gadā, bet mākslinieciskajam saturam aptuveni 100 000 latu piešķirs valsts.
Pēc Žagara teiktā, vienlaikus tiek domāts arī par sponsoriem un patlaban netiek izslēgta iespēja, ka kāds sponsors varētu nopirkt koncertzāles nosaukumu.
Jau ziņots, ka koncertzāles atklāšanas pasākums notiks nākamā gada 31. maijā. Pēc Žagara teiktā, uz pasākumu tiks aicināti visu trīs Baltijas valstu premjeri un prezidenti. Arī programmā būs klausāmi pasaulē zināmi mākslinieki no Baltijas, tostarp arī Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris un citi.
Pēc Žagara teiktā, pirmajā vasarā plānots "iziet cauri visiem žanriem, ko šajā kultūras celtnē būs iespējams redzēt". Pēc atklāšanas dienas drīzumā plānota arī amatieru kolektīvu diena, kurā patlaban savu dalību pieteicis arī Raimonds Pauls, tāpat arī koncertzālē tiks spēlēta viena no Dailes teātra šīs sezonas pirmizrādēm, notiks arī kino diena un citi kultūras pasākumi.
Tāpat ziņots, ka SIA Vidzemes koncertzāle valdes priekšsēdētājs ir Juris Žagars, māksliniecisko programmu kurators un valdes loceklis ir Arturs Maskats, savukārt koncertzāles direktore un valdes locekle ir Inese Zagorska.
Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 9 289 816 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 336 964 latu apmērā, valsts budžeta dotācija 286 584 latu un Cēsu novada pašvaldības finansējums 1 666 266 latu apmērā.