Viņa norādīja, ka VKKF ir nosūtījis vēstuli gan finanšu ministram, gan Ministru prezidentam, gan Valsts prezidentam, kā arī Saeimas Budžeta un Kultūras, izglītības un zinātnes komisijai ar lūgumu šo problēmu risināt, palielinot procentu daļu, ko VKKF saņem no akcīzes nodokļiem.
Taujāta, vai arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atbalsta šo piedāvājumu, Bluķe sacīja, ka sarunas ar ministru ir notikušas un, iespējams, ar šādu lūgumu Kultūras ministrija vērsīsies valdībā.
VKKF ar LVM sadarbojās kopš 2011.gada, un ar LVM ziedojumu atbalstu tika pilnībā vai daļēji finansētas mērķprogrammas valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam un koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, kā arī reģionu - Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes - kultūras programmas.
VKKF padomes priekšsēdētāja atzīmēja, ka reģionu kultūras programmas nedrīkst neizsludināt, jo tās ir pārāk svarīgas un nozīmīgas. Bluķe arī uzsvēra, ka patlaban finansēt šīs programmas var tikai uz kaut kā cita rēķina un pagaidām citu variantu nav.
"Mums janvārī gaidāma vēl viena padomes sēde, kur mēs par šo diskutēsim un lemsim. Būs jāskatās, vai kādu no programmām mēs vispār neīstenojam un novirzām šos līdzekļus reģionālajām programmām, vai arī īstenojam samazinātā apjomā. Diskusijas būs, bet reģionu programmas kaut kādā veidā vajadzētu īstenot," sacīja VKKF padomes priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka pagājušā gada decembra beigās Bluķe pauda aicinājumu valdībai atgriezties pie jautājuma par LVM ziedojumu politiku.
Bluķe akcentēja, ka VKKF padomes sēde dažas dienas pirms Ziemassvētkiem nesa nepatīkamas ziņas kultūras nozarei. Masu medijos jau izskanējuši valdības iebildumi pret LVM ziedojumu politiku, kā rezultātā tādu šogad nebūs vispār.
"Kā VKKF padomi informēja kultūras ministrs, pat neraugoties uz viņa uzstājīgiem aicinājumiem Ministru kabineta sēdēs akceptēt LVM ziedojumu novirzīšanu kultūras jomai. Finansējums, ar kuru tiek atbalstītas vairākas VKKF kultūras programmas, tiek sadalīts konkursu kārtībā. Katru projektu vērtē ekspertu komisijas, vadoties pēc fonda vispārējiem finansējuma sadales principiem," skaidroja VKKF padomes priekšsēdētāja.
VKKF kopš 2011. gada sadarbojas ar LVM vairāku kultūras programmu finansēšanā. 2022.gadā uzņēmumu ziedojums bija 750 000 eiro. No tā pilnībā vai daļēji tika finansēta programma Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi, programma koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, kā arī reģionu - Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes kultūras programmas. Šajās programmās pavisam 2022. gadā tik atbalstīti 58 projekti visā Latvijā, kā arī diasporā.
Savukārt reģionu programmās tika atbalstīti 239 projekti - tai skaitā Latgalē 71, Vidzemē 69, Kurzemē 49, Zemgalē 50. Ziedojumi, kas novirzīti VKKF programmām, sadalīti ievērojot vispārējos VKKF projektu finansēšanas nosacījumus.
Valsts prezidents Egils Levits mikroblogošanas vietnē Twitter norādīja, ka gan Dziesmu un deju svētki, gan reģionālās kultūras programmas, gan VKKF finansējums kopumā nedrīkst ciest tāpēc, ka valdība pēkšņi maina spēles noteikumus par AS Latvijas valsts meži (LVM) ziedojumiem kultūrai.
Valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) to ņemt vērā.