Nordea: Latvijas ekonomika barjerskrējienā

Kā jau to varēja gaidīt, būtisks izaugsmi bremzējošs faktors šogad ir būvniecība, kas otrajā ceturksnī uzrāda kritumu par 19% un ir samazinājusi savu īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā. Ne pārāk labi klājies arī operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbībās. Pirmajā gadījumā pie vainas ir stagnējošais nekustamo īpašumu tirgus ar būtisku kritumu nerezidentu aktivitātē, otrajā gadījumā lielākoties pie vainas tie paši nerezidenti, kuri būtiski samazinājuši savus noguldījumu apjomus Latvijas finanšu sektorā. Ja aizvadītā gada beigās nerezidenti Latvijas bankās turēja virs 12 miljardiem eiro, tad šobrīd šis skaitlis tikai nedaudz pārsniedz 10 miljardus.Pozitīvi, ka par spīti vājajam ārējam pieprasījumam, ar vērā ņemamu pieaugumu turpina darboties apstrādes rūpniecība (+7,2%) un arī transporta un uzglabāšanas sektorā novērojams pieaugums (+3,1%), kas gan ir mazliet pretrunā ar Latvijas ostu un dzelzceļa uzrādītajiem rezultātiem. Acīmredzot, citās sfērās strādājošie uzņēmumi spēj kompensēt tranzīta kravu kritumu dzelzceļā un ostās.Ja raugās no izlietojuma aspekta, tad Latvijas ekonomikas dzinējspēks joprojām ir privātais patēriņš. Jau otro ceturksni pēc kārtas strauji samazinās bruto kapitāla veidošana – ļoti vāji sokas ar ieguldījumiem ražošanā, mājokļos un citās būvēs, kā arī intelektuālajā īpašumā. Joprojām daļu IKP izaugsmes potenciāla noēd negatīvā tirdzniecības bilance – preču un pakalpojumu eksports ir mazāks par importu un neto efekts ir samazinājums par 1,8 procentpunktiem IKP kopapjomā.Arī turpmākajam pusgadam Nordea analītiķi paredz, ka Latvijas tautsaimniecība attīstīsies mēreni, spītējot šķēršļiem, ko globālā ekonomika ik pa laikam izvieto Latvijas attīstības ceļā. Šī gada Latvijas IKP izaugsmes prognozi Nordea samazina uz 2,2%.