Tas nozīmē, ka formāli šīs radiostacijas arī turpmāk varēs spēlēt krievu dziesmas, taču ārpus dziesmām ēterā nedrīkstēs atskanēt neviens vārds krievu valodā.
Saskaņā ar TNS Latvija jaunākajiem datiem Latvijā ir 1 403 740 radioklausītāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. 493 290 no viņiem ģimenes valoda ir krievu. Tie ir 35,1%.
Piecas populārākās radiostacijas šo klausītāju vidū ir Hiti Rossii (117 720 klausītāju), Latvijas Radio 4 (102 700), RetroFM (74 120), SWH+ (71 960), kā arī Europa plus (59 300).
Šis bezprecedenta gadījums Eiropas raidorganizāciju vēsturē ir pretrunā ar virkni principu, kas pastāv Eiropas Savienības (ES) uzņēmējdarbības un nacionālo attiecību sfērās. Tāpēc man nav nekādu šaubu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas līmenī šie grozījumi tiks atcelti.
Taču mani satrauc fakts, ka bez jebkāda pamatojuma ir sākta virzība uz vadošo Latvijas krievu mediju likvidēšanu. Latvijas iedzīvotājiem, un, pirmkārt, tiem, kam ģimenes valoda ir krievu, tas nozīmē, ka valsts ir sākusi cīņu pret krievu valodu arī ārpus Valsts Valodas likuma ietvariem. Pat Padomju Latvijā vara nebija aizdomājusies pazemot latviešus, nosakot, ka latviešu dziesmas drīkst klausīties vienīgi krievu radiostacijās.
Man kā latvietim, kas kopā ar krieviem strādā un dzīvo vienā vidē, nav vienalga, kādu reakciju šie pret krievu valodu vērstie likuma grozījumi izsauks Latvijas krievu vidū un kā uz tiem reaģēs Krievija. Atgādināšu, ka saskaņā ar augustā publicētajiem Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijā uz katriem 2,2 latviešiem dzīvo viens krievs. (1 295 345 latviešu un 582 998 krievu). Salīdzinājumam, Ukrainā krievu procentuāli ir divas reizes mazāk - viens krievs uz 4,6 ukraiņiem.
Kā vadītājs uzņēmumam, kas arī ar saviem nodokļiem piedalās Saeimas deputātu un NEPLP ierēdņu algu apmaksā, pretī sagaidot mieru un labklājību valstī, es aicinu Saeimas deputātus nekavējoties apturēt šo provokatīvo likuma grozījumu tālāku virzību.
Aicinu Vienotības, Reformu partijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) rindās esošos krievus pajautāt savu partiju līderiem: "Kādus līdz šim neapzinātus apdraudējumus latviešu valodai un Latvijas drošībai rada likuma ietvaros raidošās krievu stacijas? Kurš tieši un ar kādiem argumentiem paskaidros Latvijas krieviem, kāpēc šo staciju likvidēšana nav jāuztver kā vēršanās pret krievu valodu un krieviem?"
Kā arī uzdot šo likuma grozījumu autoriem un atbalstītājiem sekojošus jautājumus:
1. 2006.gada 5.septembrī tolaik Nacionālā Radio un TV padome konkursā starp 18 pretendentiem uzvaru piešķīra Krievijas Hitu radio koncepcijai. Lūk citāts no tās: "Krieviem, kas ir lielākā no nacionālajām minoritātēm Latvijā, ir interese par savu senču dzimteni, par tās kultūru, tai skaitā populāro mūziku. Ņemot vērā krievu lielo īpatsvaru Rīgā, valsts interesēs būtu nodrošināt to, ka šo krieviem būtisko informāciju sniedz uz sabiedrības saliedēšanu orientētas radiostacijas. Diemžēl, lielākā daļa tā saukto "krievu radiostaciju" krievu mūziku izmanto tikai kā ēsmu, kā fonu savtīgu, sabiedrību šķeļošu politisku ideju sludināšanai." Tātad Krievijas hitu radio saņēma tiesības raidīt tāpēc, ka apņēmās radīt produktu, kas ar savu popularitāti mazinātu krievu interesi par stacijām, kas šķeļ sabiedrību.
Saskaņā ar jaunākajiem TNS Latvija datiem, Krievijas Hitu Radio ir populārākā radiostacija starp krieviem kopumā, kā arī populārākā radiostacija starp visiem Rīgas iedzīvotājiem. Tas apliecina, ka Krievijas Hitu Radio ar uzviju pilda savā koncepcijā solīto. Krievu hitu radio apraides atļaujas darbības termiņš beidzas tikai 2021.gada 4.decembrī.
Kāpēc šai populārai, sabiedrības interesēm kalpojošajai krievu stacijai piespiedu kārtā ir jākļūst par latviski raidošu staciju?
2. Ja SIA Krievu hitu radio tiesā apstrīdēs izmaiņas likumā un tai izdotās apraides atļaujas anulēšanu, tad kurš un kā pamatos nepieciešamību tērēt nodokļu maksātāju naudu tiesvedības uzturēšanai un iespējamo zaudējumu segšanai?
3. Radio reklāmas tirgus dalās latviešu un krievu daļās, kur krievu reklāmu daļa ir ap 35% no apmēram astoņiem miljoniem eiro gadā. Likuma grozījumi nozīmē mākslīgu krieviski raidošo staciju skaita samazināšanu un latviski raidošo staciju palielināšanu, kas savukārt nozīmē, ka konkurence krievu staciju vidū samazināsies, bet katras stacijas ienākumi palielināsies. Savukārt latviešu staciju vidū otrādi – konkurence palielināsies, bet katras stacijas ienākumi samazināsies. Ja šie zaudējumi netiks segti, tad programmu kvalitāte kritīsies vai arī radiostacijām nāksies bankrotēt. Jautājums: No kādiem līdzekļiem un cik lielā apmērā tiks segti zaudējumi latviski raidošajām radiostacijām, lai nodrošinātu programmu kvalitāti vismaz esošajā līmenī un pasargātu tās no bankrota?
4. EPLL 28.panta 6.daļa nosaka: "Raidījumos ievieto reklāmu raidījuma valodā vai valsts valodā." Tas nozīmē, ka krieviski raidošajām radiostacijām ir tiesības raidīt reklāmu divās valodās, kas būtiski atvieglo cīņu reklāmas tirgū. Kāpēc likums joprojām nenodrošina latviešu stacijām līdzvērtīgus konkurences noteikumus?
5. Komercstaciju tirgus ir veidojies 22 gadu ilgas konkurences rezultātā. Kā centieni ar likuma grozījumiem mainīt spēku samēru tirgū un nodrošināt dažām stacijām ekskluzīvas tiesības apkalpot krievu reklāmas tirgu, sekmēs nozares attīstību un konkurētspēju?
6. Ja NEPLP pienākums ir īstenot EPLL 2.panta 4.daļā rakstīto: "[..] it sevišķi rūpēties, lai tā (Valsts valoda) kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu; [..] vienlaikus paredzot tiesības lietot elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos mazākumtautību un citas valodas", tad kāpēc netiek īstenota, piemēram, Lietuvas prakse, kur likums nosaka, ka visai reklāmai radio ir jābūt valsts valodā? Reklāma drīkst būt 12 minūtes stundā, kas ir 20% no ētera laika. Šādi grozījumi likumā nekavējoties nodrošinātu, ka ikvienā krieviski raidošajā stacijā vismaz 20% ētera būtu jāatvēl valsts valodai. Turklāt šādi grozījumi būtu arī Valsts Valodas likuma kompetences ietvaros un neskartu klausītāju intereses attiecībā uz programmu.
7. Saskaņā ar NEPLP iesniegtajiem grozījumiem tiesības uz 100% raidīšanu krievu valodā un līdz ar to ekskluzīvas tiesības dalīt krievu radio reklāmas naudu Latvijā iegūs tikai tās stacijas, kam apraides atļaujās norādīts, ka vismaz 51% programmas ir svešvalodā. Sākotnēji visu šo staciju apraides atļaujās šis procents bija mazāks. Vai visas izmaiņas šajās apraides atļaujās ir notikušas saskaņā ar EPLL 24.panta 3.daļu, kas nosaka, ka "EPLL vai programmu valoda un programmu formāts ir nemaināma pamatnosacījumu sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā?"
Noslēgumā pārtulkošu šo sauso, specifisko un pirmkārt Saeimas deputātiem domāto tekstu vienkāršā valodā. Daži cilvēki, ko mēs uzturam ar saviem nodokļiem, ir izdomājuši pret krieviem vērstus labojumus likumā, kas ir jāaptur, jo tie: likumdošanas ziņā - neatbilst Latvijas un Eiropas likumiem; tiesvedības ziņā – prasīs papildus līdzekļus no nodokļu maksātāju kabatām, jo tiks apstrīdēti, un valstij nāksies segt ar tiesām saistītos izdevumus; sociālajā ziņā – vairos spriedzi Latvijas krievu vidū, kas tālāk vairos spriedzi latviešu vidū; tiesiskuma ziņā – vēl vairāk graus uzņēmēju ticību valsts solījumiem; ekonomiskajā ziņā – graus radio nozares konkurētspēju ar citiem medijiem; profesionālajā ziņā - graus radio nozares jau tā zemo līmeni.
Tāpēc: Mūrniece, Dimant un Mjartān! Pārtrauciet tracināt Latvijas krievus! Viņi klausīsies to, ko gribēs. Tāpat kā latvieši. Diemžēl, izskatās, ka jums nepietiek ar to, ka Latvijas tauta jau ir samaksājusi no savas kabatas 1,8 miljonus eiro par jūsu veltīgajiem centieniem piespiest jauniešus klausīties jūsu lolojumu – Latvijas radio vēsturē dārgāko un izteikti neprofesionālo projektu – Latvijas Radio 5 [pieci.lv]. Savu mērķi – pārdalīt tirgu – jums pagaidām nav izdevies īstenot. Tagad mēģināt vēlreiz. Arī par tautas naudu. Varbūt tomēr pārdomāsiet?