Zemeslode savām acīm ir skatījusi dažādus laikus, likumus un cilvēku ieradumus - arī nežēlīgus, bezjēdzīgus, absurdus un visādā citādā veidā mūsdienās īsti neizprotamus. Nemaz ne tik senā pagātnē melnādainie Amerikas Savienotajās Valstīs kā vergi strādāja plantācijās, pavisam ikdienišķa nodarbe Eiropā bija aizdomās turētu raganu dedzināšana, bet vēl kādu laiku iepriekš cilvēki bez sevišķiem sirdsapziņas pārmetumiem tika upurēti dieviem.
Lielākā daļa šo dīvaino izpriecu ir aizslaucīta vēstures mēslainē, taču vieta nekad nevar palikt tukša, un arī mūsu laikam ir sava zīme. Mūsdienu pasaule ir iecienījusi abortus, piemēram, pērn Latvijā tika veikti 10 500 abortu, kas ir gandrīz precīzi tikpat daudz, cik gadu iepriekš.
Parēķinot uz Latvijas kopējo iedzīvotāju skaitu, šie skaitļi ir vienkārši mežonīgi lieli, un pat ar neapbruņotu aci redzams, ka kaut kas īsti nav kārtībā. Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka vēlākais pēc gadiem piecdesmit nākotnes cilvēki uz mūslaiku kāri pēc abortiem skatīsies ar neslēptām šausmām un spriedīs par gadsimtu mijas ļaužu dīvainajiem ieradumiem. Taču tas vēl tikai būs.
Ir mūsdienas, un aborti joprojām ir populāra kontracepcijas metode. Aborts daudziem ir tieši kontracepcijas metode, nevis kaut kas cits, jo trešais, ceturtais vai piektais aborts dzīvē nekādā gadījumā vairs nav «tiesības uz izvēli».
Nav šaubu, ka sievietēm šādas tiesības ir, tas ir viņu ķermenis, un abortu pilnīgs aizliegums nebūtu vajadzīgs. Taču viena no cilvēku raksturojošām īpašībām ir atbildība. Bērns nevar rasties nejauši - ja vien, protams, nav noticis noziegums. Un, ja reiz cilvēks bija tik drosmīgs, lai šo bērnu ieņemtu, viņam vajadzētu būt arī tik drosmīgam, lai audzinātu.
Protams, šāda atziņa nenāks vienā dienā un šokējošo abortu skaitu tik drīz samazināt nevarēs. Taču, ja ar valstiska mēroga kampaņām var pārliecināt cilvēkus piedzērušiem nesēsties pie stūres Jāņos, droši vien viņus tāpat var arī pārliecināt neizmantot abortus kā kontracepcijas līdzekli.