Iespējams, tieši Reformu partijas zemā popularitāte pamudināja Robertu Ķīli tik radikāli ķerties klāt pārmaiņu īstenošanai. Savdabīgā konstelācija - pilntiesīgs ministrs, taču ar pagraba grīdai tuvu partijas reitingu, ir nodrošinājusi pārsteidzošus rezultātus. Izrādās, ka Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, projekta Uzraudzības komiteja un arī projekta vadītāja ir visai saskanīga komanda - ja nu kāds ir vainīgs pie augstskolu programmu novērtējuma izgāšanās, tad nu vienīgi ārpusstāvoši spēki. Ķīļa reformas var atbalstīt vai noliegt, taču šāda kontrolieru, izpildītāju un pārraudzītāju harmonija augstākās izglītības sfērā nav izdevīga nevienam studentam.
Latvija ir valsts, kurā nestudēšana pēc vidusskolas absolvēšanas līdzinās spitālīgā zīmes nēsāšanai ap kaklu. Taču ne katrs ir dzimis akadēmiķis. Likumsakarīgi, ka daža mācību iestāde rada studiju programmas, kuras drīzāk domātas pieprasījuma apmierināšanai, nevis studenta sagatavošanai profesionāļa karjerai. Ja tic novērtējumam, tad laika gaitā ir izveidojies vērā ņemams alibi - studējošo skaits. Roka roku mazgā - studentam savs diplomiņš, izglītības iestādei savs latiņš - pieprasītas, bet neefektīvas studiju programmas aug kā sēnes pēc lietus un stāvgrūdām ražo nevienam nevajadzīgus akadēmiķus. Lai cik tas būtu nepatīkami, šajā ķēdē ir kādam jāiejaucas no malas.
Augstākās izglītības jomas pārvaldītāji, t. sk. iepriekšējie izglītības ministri, nav bijuši diez cik naski pārbaudīt sava sektora efektivitāti, un šķiet, ka ES piešķirtais miljons sistēmas vērienīgai pārbaudīšanai ir saņemts nelabprāt. Nav īsti skaidrs, kāpēc sākotnēji pētījumu pabeigt bija ieplānots pavasarī, bet tad tika nolems to noslēgt jau rudenī. Steiga tiek it kā skaidrota ar savādo vēlmi iegūt rezultātus jau pirms jaunā mācību gada sākuma, kā arī ar bailēm zaudēt finansējumu. Ir nesaprotami, kādēļ sākumā novērtējumam tika paredzēts par pusgadu ilgāks laiks.
Pārmetumi, kas izskanējuši no dažādām pusēm, ir ļoti nopietni. Jau apstiprinājies, ka novērtējumā piedalījušies eksperti, kas vērtējuši studiju programmas, kuras paši veidojuši. Ir zināms arī, ka vērtēšanā piedalījusies ārzemju eksperte pētījuma apstākļus nosaukusi par šokējošiem. Tiek pat minēts, ka daļa datu, iespējams, ievadīta patvaļīgi. Pārsteidzoša ir projekta vadītāju un uzraugu pašapmierinātība, norādot, ka iespējamajās kļūdās vainojami vienīgi ārējie apstākļi. Realitātē pārkāpumi viegli ir interpretējami kā mērķtiecīga darbība, lai traucētu pienācīgi novērtēt Latvijas augstākās izglītības sistēmu.
Lai arī mēdz teikt, ka laiks vieš pārmaiņas, tomēr tās ieviest nāksies vien mums pašiem. Pārmetumi Ķīļa reformām uz jauno faktu fona šķiet kā sīkpilsonisks untums. Kurš tad te īsti ir audzējs un kurš - ķirurgs?