Jau 2012.gadā (janvāris-maijs) arodbiedrības izteica savu prasību par Andreja Žagara atcelšanu (streika prasījumā atkāpšanos) no valdes locekļa amata. Pēc būtības operas darbībā nekas nav mainījies.
2012./2013.gada sezonas laikā A.Žagars ilgstoši ir atradies atvaļinājumos bez darba algas saglabāšanas, kuru laikā realizējis savus radošos projektus citos operteātros pasaulē. Viņa prombūtnē LNO darbu ir vadījušas citas personas, kas nav veicinājis radošā darba organizāciju un tā kvalitāti.
A.Žagara vadības stils nav mainījies. Arvien turpinās necienīgā izturēšanās pret solistiem un kora māksliniekiem. A.Žagars izmanto un pieļauj LNO administrācijas attiecībās ar LNO māksliniekiem mobingu un bosingu, proti, darba līgumi netiek slēgti pēc vienotiem principiem - terminēto un neterminēto līgumu slēgšana notiek pēc A.Žagara vienpersoniskiem un subjektīviem apsvērumiem; vokālo nodarbību pieejamība netiek nodrošināta visiem pēc vienādiem kritērijiem, bet gan atbilstoši A.Žagara personiskām simpātijām; lomu sadale notiek pēc A.Žagara subjektīviem apsvērumiem un personiskām simpātijām; disciplinārie sodi tiek izmantoti kā ietekmēšanas līdzeklis; kā sistēma tiek izmantoti atlaišanas draudi situācijās, kad darbinieks labprātīgi nepiekrīt algas samazinājumam vai citiem rīkojumiem un/vai lēmumiem, kas nav viņa interesēs; nav nodrošināti pienācīgi darba apstākļi kora māksliniekiem (vietas ģērbtuvēs); neskatoties uz finanšu trūkumu tiek palielināts administratīvais aparāts (ieviests kora administratora amats). Netiek risināti jautājumi, kas attiecas uz mākslinieku darba samaksu viesizrāžu laikā (honorāri kora un orķestra māksliniekiem).
Viesizrāžu laikā gan 2011.gadā Spānijā, gan 2013.gadā Krievijas Federācijā Maskavā, sarunās ar attiecīgās valsts māksliniekiem tika konstatēts, ka šo valstu mākslinieki viesizrāžu laikā saņem ne tikai konstantās algu likmes un komandējuma dienas naudas, bet arī honorārus par katru izrādi. LNO šādu apmaksas kārtību neparedz. Līdz ar to, ekonomiski šādas viesizrādes nav izdevīgas, jo dienas naudas nesedz izdevumus.
Iestudējumi, kas tiek piedāvāti viesizrādēs ir diskutabli. Tā viesizrādēs Maskavā tiek izrādītas A.Žagara režisētās izrādes P.Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins" un G. Doniceti "Lucia di Lammermoor". Profesionālo kritiķu atsauksmes Krievijas presē par šo iestudējumu režiju bija ļoti kritiskas, lai neteiktu negatīvas.
Uzskatām, ka A.Žagars ir tieši atbildīgs par finansiālo stāvokli – operas faktisko maksātnespēju, un kritisko finansiālo situāciju, kādai viņš ir pakļāvis LNO māksliniekus. Darba samaksas pieaugums nedaudz skāris tikai zemāk apmaksātos darbiniekus. Kā reakcija uz neadekvāto samaksu par darbu 2012.gadā tika pieteikts LNO kora streiks, kas gan tika atzīts par neatbilstošu likumam (kas ir diskusijas vērts jautājums), gan arī LNO Simfoniskā orķestra akcija – donora diena. Abas šīs akcijas lielā mērā ir kolektīvu pretdarbība A.Žagara attieksmei pret kolektīvu un māksliniekiem.
A.Žagars ir zaudējis uzticību un cieņu savu darbinieku acīs. A.Žagara vadības stils nav pieņemams LNO radošajiem darbiniekiem, jo īpaši korim un neatbilst labas pārvaldības principiem, kā arī konsekventi ignorējot normatīvo aktu prasības, piemēram, A.Žagara 2012.gada 9. janvāra izteikumi masu informatīvajam izdevumam "Telegraf" par LNO kora māksliniekiem kā neveiksminiekiem un neatbilstošas faktūras māksliniekiem ir personas goda un cieņu aizskaroši. Līdz pat šim brīdim A.Žagars nav uzskatījis par nepieciešamu publiski atsaukt savus izteikumus un publiski atvainoties māksliniekiem. Tāpat, A.Žagars intervijai Kultūras Dienai 2012.gada 1.jūnijā paziņoja, ka arodbiedrība komunicējot ar medijiem ir sagrozījusi un izplatījusi melīgus faktus, tādēļ uzskata, ka koris jāsauc pie atbildības un ka pieteiktais streiks ir šantāžas forma, kas nedod neko labu ne operas teātrim, ne pašiem kora māksliniekiem. Tai pat laikā, publiski nosaucot kora mākslinieku algas pirms nodokļu nomaksas, netiek paskaidrots, kādas piemaksas kora mākslinieki saņem, kaut gan šīs piemaksas visam korim ir tikai vienā iestudējumā par papildu darbu – mīmistu pienākumu izpildi operas "Mazepa" iestudējumā un dažiem kora māksliniekiem par lomu un mīmistu pienākumu izpildīšanu atsevišķās izrādēs.
A.Žagars tā arī nav atvainojies kolektīvam par saviem izteikumiem.
LNO skatuves mākslinieku un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrību ieskatā, LNO repertuārs tiek sastādīts A.Žagara savtīgās interesēs un mantkārīgos nolūkos, par ko liecina lielais A.Žagara režisēto izrāžu skaits attiecībā pret citu režisoru iestudējumiem. Jāmin, ka A.Žagars ne reizi nav atteicies no autoratlīdzības jeb honorāra par paša režisētām izrādēm. Pie tam, kā redzams no A.Žagara amatpersonas deklarācijas par 2011.gadu Boloņas pilsētas teātris Teatro Comunale par iestudējumu samaksājis 12 000 EUR (LVL 8434), bet Horvātijas nacionālais teātris 11 515 EUR (LVL 8093), savukārt LNO par iestudējumu "Lucia de Lammermoor" – LVL 10 000.
2012.gadā - Permas operas un baleta teātris (Perm State Opera and Ballet Theatre) samaksājis – EUR 11400, Boloņas pilsētas teātris (Teatro Comunale di Bologna) - EUR 17600, bet LNO - LVL 12357,14.
Līdz ar to uzskatām, ka apšaubāms ir A.Žagara iestudējumu izdevīgums operai, domājams, ka citu režisoru algošana un, iespējams, jauno režisoru piesaiste šajā krīzes situācijā būtu LNO daudz izdevīgāka.
Izvērtējot LNO valdes locekļa amata pretendentus, lūdzam ņemt vērā gan šajā vēstulē, gan arī LNO Kora un Simfoniskā orķestra arodbiedrību kopīgajā 2012.gada 5.jūnija paziņojumā minēto un nepieļaut A.Žagara iecelšanu LNO valdē.
Latvijas Nacionālajā operā steidzami ir nepieciešamas pārmaiņas kā administratīvajā, tā radošajā procesā.
Jau vēstīts - ņemot vērā, ka komponists Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāju, ir publiski paziņojis par atteikšanos no šī amata, Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu, portālu Diena.lv informēja KM.