Vai Vienotība valdības stabilitātes vārdā ir gatava atdot atbildību par satiksmes ministra posteni citam koalīcijas partnerim?
Mūsu pozīcija ir šāda. Ņemot vērā milzīgos makroekonomiskos uzdevumus, kas stāv Latvijai priekšā, politiskā stabilitāte ir ļoti svarīga. Kaut vai ņemot vērā tikai eiro jautājumu, spēju nodrošināt ekonomiskās attīstības nepārtrauktību, tāpēc politiskā stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga. Koalīcijas līgums šobrīd ir spēkā, un mēs neredzam pamata to mainīt. Ja partijas tomēr uzskata, ka kādai pienāktos kaut kas vairāk, mēs šajā brīdī uzskatītu, ka varbūtVienotība varētu paiet malā, un tas būtu dialogs starp Nacionālo apvienību un Reformu partiju, kurām šāda nepieciešamība būtu. Attiecībā uz satiksmes ministra pozīciju mēs uzskatām, ka līdzšinējais risinājums, ka šī ir kopējā atbildība starp Vienotību un sešiem neatkarīgiem deputātiem, ir tāds, ko mēs gribētu saglabāt.
Bet jūs tomēr pieļaujat iespēju Vienotībai paiet malā satiksmes ministra jautājumā?
Šī amata jautājumā pilnīgi noteikti ne. Es domāju, ka tā varētu būt portfeļu pārdale starp Reformu partiju un Nacionālo apvienību, bet mēs tajā negribētu jaukties iekšā. Mūsu pašu stingrais skatpunkts ir tāds - kāds koalīcijas līgums ir parakstīts, tāda ietvaros šai valdībai ir jāstrādā.
Vai Vienotībai lielu politisko izmaiņu gadījumā ir arī kādi citi premjera kandidāti?
Es neredzu ne mazāko pamatu diskusijām, ka Valdis Dombrovskis ir vājš vai ka Valdis Dombrovskis grib projām, vai ka viņam ir kāds amats Eiropā, uz kuru viņš mērķē. Pilnīgi noteikti es gribu teikt, ka premjers saredz kā fundamentālu savu mērķi šobrīd un arī koncentrējas uz eiro ieviešanu Latvijā. Tā ir arī viņa atbildība ne tikai pret Latvijas iedzīvotājiem, bet arī pret visu reģionu un ekonomisko stabilitāti šajā reģionā. Mēs zinām, ka šī ekonomiskā stabilitāte ir ļoti trausla. Mēs zinām, ka Somijas ekonomiskā stabilitāte nebūt nav augstā līmenī, pat Skandināvijas ne. Latvija ar saviem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem patlaban ir viena no trijnieka valstīm Eiropā. Premjera atbildība par valsts un reģiona stāvokli ir ļoti augsta. Un es neredzu nekādu mazāko pamatu šobrīd domāt, ka šī valdība vai šis premjers nevarētu strādāt līdz šīs Saeimas termiņa beigām. Vienotībā nekādā veidā netiek apspriestas nekādas premjera alternatīvas.
Tātad 2014. gada vēlēšanās Vienotības premjera kandidāts būs Valdis Dombrovskis?
Mums jāsaprot, ka pašvaldību vēlēšanas iesāks vēlēšanu sēriju un mēs patiesībā runājam par vienām vēlēšanām. Būs pašvaldību vēlēšanas, būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un būs Saeimas vēlēšanas. Ir pilnīgi skaidri zināms, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti noteikti ietekmēs ne tikai pēcvēlēšanu, bet arī Saeimas vēlēšanu situāciju. Ir skaidrs, ka mēs modelējam, kā šī situācija varētu attīstīties. Mēs ļoti uzmanīgi vērojam, kas notiek ar Saskaņas centru un tā potenciālo rezultātu Rīgas domē. Mēs diezgan uzmanīgi arī vērojam, kādā veidā attīstās vai neattīstās Sudrabas kundzes politiskās iniciatīvas. Bet attiecībā uz Vienotību mēs nekādā veidā nepārskatām savu premjera kandidātu. Šajā brīdī nav nekāda pamata domāt, ka šis premjers nestrādās līdz šīs Saeimas beigām, un šajā brīdī nav nekāda pamata domāt, ka mums būtu cits premjera kandidāts uz nākamo vēlēšanu ciklu.
Kā vērtējat savas izredzes pašvaldību vēlēšanās Rīgā?
Liekas, nav šaubu par vēlēšanu uzvarētāju. Šobrīd šķiet, ka Saskaņas centra politiskā jauda ir pietiekami liela, lai mēs to redzētu. Bet tas lielais politiskais jautājums ir, vai uzvarētājam pietiks jaudas, lai sastādītu valdošo koalīciju Rīgas domē. Un šeit ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Mēs domājam, ka Vienotības piedāvājums ar Sarmīti Ēlerti kā saraksta līderi, kas gan vēl nav izveidojies, bet ir veidošanās stadijā, ir pietiekami spēcīgs piedāvājums. Mēs redzam, kā sāk veidoties Nacionālās apvienības piedāvājums. Mums šodien ir maz ziņu, kā veidosies Reformu partijas un pārējo partiju piedāvājums. Domāju, ka šajā brīdī ir pāragri izdarīt secinājumus, kā izskatīsies kopējā situācija. Katrā ziņā tāds risks eksistē, ka vēlēšanās varētu startēt pietiekami vājas partijas, kas varētu samazināt tā saukto nacionālo elektorātu un varētu radīt zināmas priekšrocības SC pozīcijai. Mēs mēģināsim diskutēt par to, lai šādus riskus samazinātu. Ir pāragri spriest par potenciālu vēlēšanās, bet iespējas mums izveidot koalīciju Rīgas domē ir - un ļoti labas.
Vai jums kā ilggadējam uzņēmuma valdes vadītājam un bijušajam akcionāram ir viedoklis par notiekošajām pārmaiņām Dienā?
Manuprāt, uzņēmumam bija izdevies stabilizēt situāciju. Kas par to liecināja? Man gan nav pieejami abonēšanas dati, bet man liekas, katrā ziņā laikraksta lasītājs bija atgriezies pie laikraksta. Man šķiet, ārkārtīgi svarīga indikācija ir tā, ka laikraksta komanda ir spējīga radīt jaunus produktus. Kaut vai Kultūras Dienas pārmaiņa, pārtopot par KDi. Tā vienmēr ir pazīme, ka organizācijā ir attīstības potenciāls. Un tas mani priecēja. Protams, kā laikraksta dibinātājam un cilvēkam, kas ir ieguldījis divdesmit sava mūža gadus tā izveidē, man tas likās ļoti svarīgi, ka uzņēmums iet uz priekšu. Šajā brīdī man nav zināmi jaunās vadības nodomi un kas ir tās stratēģiskās vēlmes. Ir skaidrs, ka līdzšinējā attīstība šos cilvēkus neapmierināja. Tātad viņi vēlas mainīt situāciju. Tas, kas dara bažīgu, protams, ir cilvēku aiziešana. Jāsaka, ikvienā medijā ārkārtīgi svarīgs ir elements, kas ir cilvēki, kas zināmā mērā reprezentē iekšējo mediju kultūru jeb ir mediju tehnoloģijas pamats. Tie ir tā sauktie vidējā posma speciālisti, kas zina, kādā veidā to visu dara. Viņi zina receptes un kā to visu salikt kopā. Šajā brīdī redakcijas vidusposma aiziešana nostāda riskantā situācijā šo mediju - mēs runājam par laikrakstu Diena. Es varētu tikai vēlēt veiksmes jaunajam vadītājam atrast to visu, jo, man liekas, ir ārkārtīgi riskanti šajos laikos, kad medijiem iet grūti, pazaudēt savu veco lasītāju un neiegūt jaunu. Tas ir tas lielais risks, ko es redzu. Tātad viena tāda veiksmīga stabilizācijas posma vienā brīdī - vēl nepabeigtā stabilizācijas posmā - tiek veikta jauna intervence, tiek sākta jauna attīstība, par ko man nekas daudz nav zināms. Un te es esmu diezgan bažīgs. Par pārējām akciju sabiedrības Diena lietām - es domāju, ka industriālā puse strādā ļoti sekmīgi un tas ir labs pamats, lai uzturētu finansiāli šo organizāciju, ceru, ka arī žurnālu grupa vēl saņemsies, dodot pozitīvu pienesumu.