Pēc ministra teiktā, dabasgāzes tirgus Baltijas valstīs un Somijā pēdējo gadu laikā ir pieredzējis būtisku kritumu, radot jaunus izaicinājumus – kā uzturēt gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un apturēt turpmāku tirgus kritumu. Elektroenerģijas tirgus atvēršana un vienotas reģionālas caurspīdīgas tirdzniecības platformas – Nord Pool Spot – izveide un tās darbības efektivitāte ir pierādījums vienota gāzes tirgus izveides nepieciešamībai, tādējādi veicinot konkurenci, piesaistot jaunus piegādātājus, nodrošinot efektīvu infrastruktūras izmantošanu un uz pilnīgas konkurences apstākļiem balstītas godīgas cenas patērētājiem. Lai to nodrošinātu, būs jārod risinājumi dažādiem tehniskiem jautājumiem - gāzes patēriņa prognozēm un nodokļu politikai gāzes un atjaunojamo energoresursu jomā.
Vienlaikus Ašeradens atgādina, ka patreizējais Baltijas valstu dabasgāzes patēriņš ir 4,1 miljardu kubikmetru jeb 42 teravatstundas dabasgāzes gadā, kas nozīmē, ka kopējais Baltijas valstu dabasgāzes tirgus pārsniedz vienu miljardu eiro, un tas, neapšaubāmi, ir priekšnosacījums jaunu tirgus dalībnieku interesei un ienākšanai tirgū. Tomēr konkurences nodrošināšanai būtisks solis sadarbībā ar Baltijas valstu un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoriem ir kopīgas platformas izveide gāzes tirdzniecībai, vienojoties par pārrobežu infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem, tarifiem un atbildības sadalījumu.
Ministrs uzsvēra, ka valstīm vēl ir daudz mājasdarbu, lai vienotos un koordinētu reģionālu gāzes tirgu – sākotnēji Baltijas valstīs un pēc tam iesaistītu arī Somiju. Viens no pirmajiem uzdevumiem atbildīgajām ministrijām ir jau līdz nākamā gada otrajam ceturksnim izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Savukārt līdz 2018. gada trešajam ceturksnim atbildīgajām ministrijām un iesaistītajām pusēm atbilstošie grozījumi ir jāpieņem.
"Mūsu mērķis paliek nemainīgs – jau dažu nākamo gadu ir jānojauc robežas dabasgāzes tirgū, izveidojot vienotu tirgu vispirms Baltijas valstīs un tad Somijā," uzsver Ašeradens.
izaicinājums
Joks.