Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Bartaševičs un Ždanoka aicina domāt par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai

Tā kā Rēzeknē un Latgales pilsētās un novados lielākā daļa no pilsoņiem nobalsojusi par krievu valodu kā otru valsts valodu, ir jādomā par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūrai BNS norādīja Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs).

Rēzeknes mērs atzina, ka šāds rezultāts jau bija gaidāms un tas nav nekas pārsteidzošs.

"Jādomā par to, kā tagad rīkosies valdība, kā rīkosies tie, kuri teica, ka ar nacionālajām minoritātēm viss ir kārtībā," klāstīja Bartaševičs.

Rēzeknes mērs uzskata, ka lielais par nobalsojušo skaits liecina, ka esošajai varai ir jādomā par iespēju krievu valodai piešķirt reģionālās valodas statusu un, lai tie cilvēki, kuri runā krieviski, varētu informāciju pašvaldībās saņemt savā valodā. Pēc mēra domām, joprojām aktuāls jautājums ir arī par medikamentu instrukciju neesamību krievu valodā, kas rada sarežģījumus krievvalodīgo vidū.

Bartaševičs bija kritisks arī par integrācijas politiku, norādot, ka tādas nemaz neesot bijis.

"Nebija nekādas integrācijas, bija vēlme asimilēt, taču rezultāts nav sasniegts. Par to liecina tie gandrīz 300 tūkstoši, kuri balsoja par," paziņoja Bartaševičs, aicinot mainīt integrācijas politiku un domāt, kā turpmāk dzīvot kopā.

Mērs arī norādīja ‒ ja tuvākajā laikā nekas netiks darīts, krievvalodīgie jutīšoties atstumti, kas kaitēs arī valsts ekonomikas attīstībai un līdz ar to palielināšoties izbraukšana no valsts peļņas nolūkos gan krievvalodīgo, gan latviešu vidū.

Arī Eiropas Parlamenta deputāte un partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdere Tatjana Ždanoka aģentūrai BNS norādīja, ka lielais pilsoņu skaits, kuri referendumā nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu, liecina, ka tajās pilsētās un novados, kurās par nobalsojušie bija vairākumā, krievu valodai jāpiešķir oficiālās valodas statuss.

Ždanoka arī pauda viedokli, ka būtu jāmaina arī izglītības likums, nosakot, ka vecāki un skolu vadība nepieciešamības gadījumā varētu noteikt, kādā valodā būtu jāpasniedz priekšmeti skolā.

Komentējot referenduma iznākumu, eiroparlamentāriete sacīja, ka aktivitāte ir bijusi ļoti liela, taču šajā gadījumā nevarot runāt par uzvarētājiem vai zaudētājiem. "Pilsoņi parādīja savu pozīciju, pēc referenduma latvieši atcerēsies, ka vieņiem blakus dzīvo cilvēki, kuriem ir cita dzimtā valoda," paziņoja Ždanoka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē