Kopš 2013. gada rudens, kad pirmo reizi pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes sākuma pie LTV1 un LTV7 sāka atgriezties skatītāji, tajā skaitā jaunieši un ekonomiski aktīvā paaudze, un LTV kļūst par mediju, par kuru arvien vairāk saka "daudz, ko redzēt", esam sākuši saņemt pārmetumus, aizrādījumus un "ieteikumus", kuri nu jau tiek balstīti ne tikai uz polemiku, bet arī uz sagrozītiem un melīgiem faktiem. Bet, ja nav pilnīgi nekā konstruktīva ko teikt, tad sociālajos tīklos parādās dižošanās ar savu epitetu krājumu, kā to pirms pāris dienām nodemonstrēja PBK žurnālists Andrejs Mamikins.
Šis ir laiks, kad diemžēl aktivizējušies vairāki viedokļu bloki, kuri ir gatavi ar visiem iespējamiem līdzekļiem apturēt Latvijas sabiedriskā medija izaugsmi un attīstību, vājināt to un degradēt tā pirmos veikumus spēcīgas komandas un augstas kvalitātes satura izveidē.
Iespējams, ka arī Latvijas Televīzijas spēcīgais, neietekmējamais Ziņu dienests ir "nokaitinājis" daudzus politiķus un politiskos grupējumus, kuru "zvani draugam" un citi ietekmes instrumenti vairs Zaķusalas mājā nedarbojas.
Zolitūdes traģēdijas laikā LTV Ziņu dienests strādāja 24/7 ar visaugstāko pašatdevi un profesionalitāti un pierādīja, ka ir viens no spēcīgākajiem, analītiskākajiem ziņu dienestiem valstī, kura viedoklī ieklausās arī vadošie politiķi. Sekojot tālākajiem notikumiem, neizslēdzu iespēju, ka šādā neatkarīgā un spēcīgā ziņu dienestā draudus sev saskatīja gan atsevišķi politiķi, gan arī atsevišķu ekonomisku un politisku grupējumu kontrolēti mediji.
Laika posmā pēc Zolitūdes traģēdijas publicists Lato Lapsa sāka pastiprināti pievērst uzmanību Latvijas Televīzijai, tās ziņu dienestam un uzņēmuma vadībai. Metodoloģija – publicistam Lato Lapsam raksturīgā. Vadošs LTV darbinieks ārpus darba laika saņēma no Lato Lapsas telefona numura sūtītas īsziņas ar neētiskiem tekstiem, Latvijas Televīzija kā uzņēmums saņēma pieprasījumus pēc informācijas sniegšanas par LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem ar piebildēm, ka "atbildes nesaņemot šīs darba dienas laikā, uz to tiks norādīts publikācijā, kurā tiks arī atspoguļota neoficiālā informācija..."
It kā nesaistīti pēc neilga laika Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā Lapsas nospraustajai tematikai sekoja Gintas Mūrnieces un Ivo Leitāna gatavotais materiāls.
Laikraksts, kas apgalvo, ka ir vadošais dienas laikraksts – Diena un portāls Diena.lv ar lielu interesi publicē producentes Žaklīnas Cinovskas apgalvojumu, ka Latvijas Televīzija un tās darbinieki ir nozaguši viņas idejas - izmantot galdus, kāpnes, lampas gadu mijas koncertam. Šis viedoklis tika publicēts četrus (!) mēnešus pēc tam, kad Ž. Cinovskas pieteikums konkursam tika noraidīts un teju divus mēnešus pēc koncerta filmēšanas!
Nepaejot ilgam laikam, vairākos medijos sadaļā "viedokļi" parādījās plaši Latvijas Televīzijas personālu un darbību "analizējoši" materiāli, kas vienkārši bija balstīti uz meliem un sagrozītiem faktiem visticamāk ar vienu mērķi – vājināt Latvijas Televīzijas komandas darba kvalitāti, neatkarību un likt sabiedrībai apšaubīt to, ka Latvijā iespējams izveidot tādu sabiedrisko mediju, kas nav ietekmējams un kontrolējams.
Viens pēc otra "viedokļu" sadaļās parādījās materiāli portālā Tvnet, NRA, sandraveinberga.lv, kas skaidri norādīja – Latvijas Televīzijas saturs nav uzlabojies, Latvijas Televīzijas vadība nepilda savus pienākumus atbilstošā kvalitātē.
Diemžēl lietā tiek likti instrumenti, kurus nevaram nosaukt par ētiskiem, un viens no tādiem ir baumu izplatīšana. Vairāku mēnešu garumā valdības un Saeimas kuluāros mediju vidē intensīvi tika izplatītas un uzturētas baumas par atsevišķu vadošu Latvijas Televīzijas darbinieku nomaiņu jau visdrīzākajā laikā. Tika minēts gan konkrēts cilvēks, kuru atlaidīs, gan konkrēts cilvēks, kurš būs vietā. Laiks pierādīja, ka šādām baumām nebija pamata, un to izplatītāji ir velti tērējuši savu laiku. Latvijas Televīzija pēdējo mēnešu laikā ir pierādījusi, ka darīs visu, lai nosargātu un saglabātu mūsu televīzijas redakcionālo neatkarību un pārliecību mūsu žurnālistos, ka viņi var brīvi, profesionāli darīt savu darbu, nebaidoties no tā, ka tiks "aizskartas kādas intereses".
Saliekot kopā visu šo it kā šķībo un greizo mozaīku, ir skaidrs, ka, augot Latvijas Televīzijas spēkam un neatkarībai, aug arī nelabvēļu skaits. Ir skaidrs, ka pret Latvijas Televīziju ir uzsākta apjomīga, intensīva "melnā PR" kampaņa, par ko liecina fakts, ka tiek apzināti un mērķtiecīgi sists pa LTV būtiskākajiem veikumiem – LTV mugurkaulu – Ziņu dienestu un citiem spēcīgajiem satura veidotājiem, kā arī pa televīzijas satura neatkarību.
2014. gads Latvijas Televīzijai būs gan smags, gan interesants gads. Tuvojoties vēlēšanām un augot LTV kā medija ietekmei un kvalitātei, arvien biežāk mēs tiksim sisti un dauzīti. Jaunums ir tas, ka mēs paudīsim arī savu viedokli, atbildēsim uz sitieniem profesionāli un tiesiski korekti. Laiks, kad Latvijas Televīziju varēja apmelot, nesaņemot pamatotu pretreakciju, ir pagājis. Vēlos uzsvērt, ka arvien esam ieinteresēti konstruktīvā kritikā un dialogā, kas vērsts uz pilnveidošanos, izaugsmi un sadarbību ar sabiedrību, bet, cienījamie "neatkarīgie žurnālisti", "eksperti" un "komentētāji" – ja apzināti tiks izplatīti meli un nepatiesa informācija, mēs reaģēsim.