Viņa uzsvērba, ka jāorientējas uz šādiem mērķiem, kurus kopā ar mediju ekspertiem Andu Rožukalni, Jāni Juzefoviču un Ilzi Straustiņu ieteica Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP): satura izcilība un kvalitāte; universāls lietošanas iespēju nodrošinājums; darbības caurredzamība un sabiedrības līdzdalība pārvaldē un uzraudzībā un satura attīstībā un finansējuma lietderīga izmantojuma palielināšana.
"Sabiedriskā medija finansējuma optimālie varianti meklējumi tā attālināšanā no tiešas valsts dotācijas un komerciālās darbības un labā finanšu pārvaldībā. Vajadzētu beigt domāt krīzes menedžmenta kategorijās, kā lētāk uzturēt sabiedriskos medijus, un pārorientēties uz to – kādu finansējumu vajag, lai to saturs būtu izcils un kvalitatīvs, un kā nodrošināt šī finansējumu maksimālu izmantošanu sabiedriskajam labumam," sacīja I.Brikše.
Viņasprāt, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, sabiedrībai nebūs nekādu ieguvumu, kā arī, saglabājot pašreizējo stāvokli, sabiedrībai nebūs nekādu ieguvumu. "Bet, strauji neuzlabojot sabiedrisko apraidi, ir prognozējami zaudējumi – vēl mazāks auditorijas aptvērums, kas būs sevišķi kritisks jauno un ekonomiski aktīvo ļaužu grupās, un kopumā visas Latvijas informācijas vides kvalitātes pasliktināšanās. Pašreizējā Latvijas mediju situācijā (maza auditorija, nepietiekams reklāmas tirgus, auditorijas zemā maksātspēja) stiprs sabiedriskais medijs ir vienīgais, kas varētu nodrošināt gan informācijas un viedokļu daudzveidīgumu un neatkarīgu izpēti un analīzi, gan informācijas resursu pieejamību, gan arī iedzīvotāju līdzdalību satura veidošanā," teica I.Brikše.