Bundžu Jānis: Prezidents un komunisms

Abiem sapņiem konstatējamas zināmas līdzības. Boļševiku apvērsuma sākumā naivisti komunismu plānoja pēc diviem trim gadiem, vēlāk pārlika pēc 10 gadiem un pēdējo konkrēto datumu noteica Ņikita Hruščovs – 1980. gads, tātad ap 20 gadiem pēc izziņošanas. Vēlāk notika tā kā notika, sāka tjūnēt to pašu sociālismu, līdz gandrīz nekā vairs nebija palicis ko nozagt. 

Mūsdienu Latvijā solīt komunismu būtu piedauzīgi. Tautas vēlēts Prezidents – tas būtu īstais sapnis turpat 80% sabiedrības. Tomēr, līdzīgi komunismam, kaut kas īsti neiet. Precīzāk – neiet ar augsti svaidītu personu un cienījamu partiju konsekvenci noturēt Tautas prezidenta meldiņu. Lūk, Nacionālā apvienība (NA) 2012. gadā cieti stāv par Tautas vēlētu Pirmo personu, meklē sabiedrotos, smīkņā par svārstīgajiem. 

Tinkš! 2014. gada beigas. Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze (NA) secina - tas būtu iespējams, ja mēs dzīvotu ideālā valstī (iespējams, komunismā). Tā kā mēs nedzīvojam ideālā valstī, krievi nopirks to Prezidenta balsojumu, ka nebūs ko redzēt. Deputāti neesot nopērkami, tādēļ pagaidām jāpaliek kā ir. Bet, kad būs ideāla valsts, tad uzreiz.

ZZS priekšnieks Brigmanis ne tik sen arī pārliecināts, ka Prezidentu jāvēl tautai. Un protams, Aivars Lembergs! Kur tad bez viņa. Tautai jāvēl Prezidentu, cik vien ātri iespējams. Ar Aivaru vienisprātis arī viņa draugs, toreizējais Prezidents Valdis Zatlers, kura viedokli bieži pauž kāds Edgars Rinkēvičs. Pat tautas plecus ar vēlēšanu rūpēm neapgrūtinošā Vienotība, stutējot vēl iepriekšējo koalīciju, gatava šo ideju "pētīt". 

Atpakaļ mūsdienās. ZZSā ietilpstošie "zaļie” vairs nemaz uz Tautas Prezidentu neraujas, zemnieki kā nu kurš. Lembergs un Zatlers klusē. Rinkevičs (aizdomas, ka tas pats) it kā neklusē, bet runā ko citu un citur.

Protams, ka Saskaņa PAR ir nepārtraukti. Kas nekaiš? – guli zālītē, šūpo kājiņas un gudro – kā būtu ja būtu, kas nekad nebūs...līdzīgi kā apvienība "Naftalīna sīrups Latvijai (NSL)" un reģionāļu tabors. 

Tomēr visus pārspēj Valsts Pirmā persona – Andris Bērziņš. Ak, debess! Kas tik apmēram pirms gada nav pateikts. Tautas vēlēts Prezidents ņems savās stiprās rokās visādus neklausīgus KNABus, SABus un PABus, ieviesīs kārtību Latvijas bankā. Arī Zolitūdes traģēdija tādā izlikumā nebūtu notikusi. Plusi vien! Gandrīz kapsēta. 

Jādomā, pēdējo noskārtis, Prezidents par tematu nu runā „mazliet citādi”. Būsim precīzi - "Tepat netālu esošajās valstīs pieredze parāda, pie kā tas var novest, kādas var būt sekas. Līdz ar to pašreizējā kārtība, ka prezidentu ievēl Saeima un ir ļoti konkrēts pilnvaru balanss starp prezidentu, parlamentu un valdību, politiski ir daudz drošāka," intervijā Dienai saka Bērziņš. 

Kas mainījies? – PAREIZAIS VIEDOKLIS: tuvojas Prezidenta vēlēšanas. Parastās. Bez tam - tauta tiešām nav muļķe – pamazām sāk redzēt cauri saviem varoņiem. Tur ieraudzītais rada bažas, ka PAREIZAJĀ brīdī neklausīs PAREIZOS ieteikumus. 

Varbūt lasītājs zina vēl citus iemeslus izmaiņām Prezidentu būšanās?

*ļoti neatkarīgs konsultants