Biedram Elksniņam tiek pārmesta it kā pārmērīgi grezna automobiļa jeb džipa izmantošana braucieniem pie tautas (citu braucienu īstam tautas kalpam nemaz nav). Pirms neilga laika džipa lietu gribēja piešūt biedram Urbanovičam - lieliskam cilvēkam, iejūtīgam vadītājam, nepārspētam vēstures PAREIZĀ VIEDOKĻA izzinātājam. To pašu mēģināts līmēt Rīgas saimniekam un citiem biedriem, kuru neiecietība pret strādnieku paverdzinātājiem labi zināma.
Lielākā tautas daļa ar sašutumu noraida primitīvo raksteļu sapelējušo būtību, par tiem tikai nicīgi pasmīnot. Tomēr, biedri, mums jāapzinās, ka ir arī tautas mazākā daļa, kurai zināmos apstākļos un nepietiekamā apgaismojumā, kazi, var paslīdēt kājiņa. Tāpēc sniegsim glābjošu roku ļaudīm, kuri kūdītāju ietekmē tikuši uz slideniem maldu ceļiem. Satrieksim pīšļos kruzuļotās melu konstrukcijas un sniegsim PAREIZO VIEDOKLI šajā jautājumā!
Vairākkārt biedriem inkriminētais pārmērīgums braucamrīku lietās vedina domāt, ka pat labi atalgotajiem miljardieru kabatas vaukšķiem neko citu vispār nav izdevies atrast. Starp citu, biedri nemaz nav nolieguši, ka darba vajadzībām izmanto labas caurejas automobiļus. Te mums nopietni jānorāda - kādēļ.
Vispirms - džips ir īsta strādnieku mašīna. Džips ir cēlies no gruzovika, nevis kaut kādiem rozā limuzīniem! Arī šodien to var izmantot ķieģeļu, malkas vai siena vešanai vientuļiem pensionāriem pirms vēlēšanām. Kapitālisti pie vecīšiem nebrauc, tāpēc džipi viņiem nav vajadzīgi.
Tikai šādi spēkrati jaudā pārvarēt Latvijas ceļu rakumus, braucot tikties ar vēlētājiem. Kurš mūsu valstī atbildīgs par ceļu kvalitāti? Kapitālistu sulaiņi un nacionālisti! Visticamāk, tā ir rupjiem diegiem smalki vērpta provokācija - brauktuves speciāli tur sliktā stāvoklī, lai strādnieku draugi būtu spiesti meklēt džipus un tad pār viņiem izgāzt iepriekš safasētus demagoģijas dubļus.
Minētie biedri vairākkārt izteikuši klusu (jo neviens nav sadzirdējis) vēlmi pēc pieticīgākiem auto - krievu ņivām vai uaziem. Tomēr, kā zināms, šobrīd ir sankcijas un kaut ko no Krievijas dabūt gana komplicēti. Kā sankcijas beigsies, tā tūlīt. Biedri pat gribējuši līdz tam iztikt vispār bez auto un pie vēlētājiem doties ar velosipēdu. Tomēr pati tauta stingri pieprasījusi, lai paliek, kā ir. Apmēram kā Turkmenistānas prezidents, kurš stingri iestājās pret zelta pašpieminekļa celšanu, bet tauta neatlaidīgi lūdzās… nu ko padarīsi tautas gribai?
Visbeidzot - kamols sakāpj kaklā, uzzinot, ka biedra Elksniņa gadījumā automobiļa izmantošana daiļi simbolizē ģimenes saišu stiprību - brango reindžroveru par strādnieku cenām izīrē no tēta firmas - vai vēl paliek šaubas par augstās caurejas braucamo absolūto nepieciešamību darba vajadzībām?!
Ja tomēr paliek, lūdzam vērsties personīgi Bundžu Jāņa konsultāciju birojā. Samaksa demokrātiska - cik kuram ir, tik dod.