Circene: Ar pašreizējo finansējumu varam nodrošināt tikai minimumu

J.Kalējs jau iepriekš uzsvēris, ka Latvijā ir vienīgā valsts Eiropā, kur neatliekamajai palīdzībai ir kvotas. "Tās kvotas nozīmē, ka valsts tomēr limitē neatliekamo palīdzību. Varētu teikt, ka valsts limitē ugunsgrēku skaitu - teiksim, šogad nedrīkst būt vairāk kā 100 ugunsgrēku. Diemžēl to ir vairāk. Tas pats notiek ar neatliekamo palīdzību."Attiecīgi, ja kvota ir izsmelta, pacientam palīdzība joprojām tiek sniegta, taču valsts par to nesamaksā, skaidro Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs. Tāpat pirmdien, 9.septembrī, Latvijas Slimnīcu biedrība atteikusi tikšanos ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, tā vietā prasot sarunu "aci pret aci" ar premjeru Valdi Dombrovski, lai varētu izskaidrot papildus finansējuma nepieciešamību veselības nozarei. "Slimnīcu biedrība ir darba devēju pārstāvji, tāpēc tas būtu premjera pienākums ieklausīties mūsu viedoklī," cerību, ka tikšanās ar premjeru tomēr notiks, pauž J.Kalējs, norādot - slimnīcu vadītāji uz šādu iespēju gaida nu jau vairāk nekā divus mēnešus.  Pati veselības ministre arī pēc atteikuma tikties uzsver, ka "Mēs necīnāmies dažādās pusēs. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība gan ar Slimnīcu biedrību, gan ar Latvijas Ārstu biedrību, gan ar arodbiedrību, jo mērķi ir pilnīgi vienādi."Kaut publiskajā telpā izskanējuši viedokļi par Veselības ministrijas un biedrību nespējā produktīvi sadarboties, pēc I.Circenes teiktā problēma nav sadarbībā ar veselības nozares pārstāvjiem, bet gan izpratnes trūkumā valstiskā līmenī. “Veselības ministrija viena nevar lemt jautājumus par prioritātēm un naudas piešķiršanu. Tāpēc arī ir vēlme tikties ar premjeru un finanšu ministru, lai radītu izpratni, ka mums ir atsevišķas nozares ar finansējumu virs vidējā Eiropas līmeņa, un tad ir veselības nozare ar viszemāko finansējumu," saka I.Circene.Jau vēstīts, ka Latvijas slimnīcu vadītāji noraidījuši veselības ministres Ingrīdas Circenes uzaicinājumu tikties, izsakot vēlmi runāt tieši ar premjeru Valdi Dombrovski.