Fragments no intervijas;
Gavēni ieturēsiet?
Nē.
Kāpēc?
Jo es neuzskatu, ka gavēnis ir tāda ļoti svēta lieta. Man drusku citas lietas patīk. Un es neuzskatu, ka gavēnis ir kaut kas veselībai ļoti labs. Piemēram, ramadāna laikā daudzas slimības ir biežāk sastopamas. Zinātnieki neuzskata, ka tādas bada kūres un gavēņi būtu īpaši veselīgi. Gavēnis katoļu vai luterāņu skatījumā jau īpaši kaitīgs arī nav, bet tādas procedūras medicīniski netiek īpaši atzītas. Ja kādam ir liekā svara problēmas, nav jācer uz gavēni. Mani un droši vien arī jūs mulsinās jau pasen veikti zinātniskie pētījumi, kuros salīdzinātas divas lielas cilvēku grupas – vieni, kas šad tad veica bada kūres, un otrā grupā bija cilvēki, kas bada kūres neveica. Pēc vairāku gadu novērojumiem varēja secināt, ka cilvēki, kas bija izgājuši bada kūres, vidēji ņemot, bija smagāki, taukaināki, vairāk nobarojušies nekā tie, kas ar šīm muļķībām nebija nodarbojušies. Mūsu organisms ir ļoti gudrs aparāts, un kaitināt to ar atsevišķām bada kūrēm nevajag. Ja meitene četras nedēļas neēd, no bada jau mēnešreižu vairs nav, iet grīļodamās, pēc tam kļūs vēl apaļīgāka. Ar bada kūrēm svaru nodzīt nevar. Gavēnis neļauj apaļīgam cilvēkam kļūt slaidākam, drīzāk otrādi.
Par gavēni es vaicāju tāpēc, ka pēdējos gados var novērot, ka ne tik ļoti kristīgais aspekts ir svarīgs kā iespēja attīrīt ķermeni.
Nu jā, bet tur nekāda attīrīšanās nesanāk. Ir jāievēro četri nosacījumi, ko jau daudzreiz esmu teicis un atkārtošu atkal. Pirmkārt – samazināt uzņemto kaloriju daudzumu ikdienā. Nav jāievēro kāds īpašs ēšanas režīms, bet jāēd pilnvērtīgi, tikai mazākā daudzumā. Taču neaizejot galējībās un nesākot badoties, jo tad mūsu ķermenis taukus sāks uzkrāt vēl labāk. Ķermenis to ļoti labi iemācās. Ja gribi dabūt klāt lieku ķermeņa masu, visefektīvākais paņēmiens ir bada kūre. Agrāk, kad tu nomedīji mamutu, ilgu laiku varēji paēst un pēc tam atkal kādu laiku nebija ko ēst. Tāpēc izdzīvoja tie, kuri labi mācēja taupīt apēsto. Māte daba vai Dieviņš nezināja, ka iestāsies tādi laiki, ka cilvēks varēs ieiet veikalā un jebkurā laikā dabūt ēst teju, cik gribi. Taču tas viss būs tukšs šāviens, ja netiks ievērots otrais nosacījums – palielināt fizisko aktivitāti. Tikai tad, ja cilvēks ierobežo uzņemto kaloriju daudzumu un palielina fizisko aktivitāti, ir iespējams regulēt savu ķermeņa masu un uzlabot sirdsdarbību, elpošanu utt. Jākritizē dietologi, kas lasa lekcijas tikai par uzturu. Ar to vien nepietiek. Mums vispār kopš seniem laikiem ir iegājies: «Kur tu skrien kā traks, pārpūlēsies, veselību sabeigsi!» Nu nevajag muldēt! Vecos rakstos rakstīts – viņš strādāja un, par spīti smagajam lauku darbam, nodzīvoja simts gadu. Kā – par spīti? Nevis par spīti, bet pateicoties tam. Tas tagad nenotiek. Protams, viss jādara ar mēru. Profesionālais sports jau vairs nav nekas veselīgs. Bet ikdienas līmenī – sēžam pie datora, pie mašīnas stūres, TV, un gulēt, un tā visa diena.
Kādas diētas šobrīd modē?
Svaigēdāji, veģetārieši un vegāni. Tā ir kaitīga, nepilnvērtīga ēdienkarte. Ir jābūt pilnvērtīgam uzturam.
Vegāni nedzīvo tik ilgu mūžu kā danilāni.
Bet kaut kas vegāniem un veģetāriešiem gan ir labs – viņi kustas un staigā pa svaigu gaisu, ir biežāk labā garastāvoklī. Ja salīdzina ar vidējo Latvijas iedzīvotāju, kurš ir pārbarojies, nekustas, neiet saulē un kreņķējas, vegāns varbūt arī tiešām dzīvo labāk. Viņi, šķiet, vairāk pievērš uzmanību veselībai, taču tas nav pilnvērtīgs uzturs. Vegāna garākā mūža cēlonis nebūs tas, ka viņš neēd gaļu, bet gan tas, ka viņš citādā ziņā pareizi dzīvo. Ir jau arī veikti pētījumi, salīdzināti vegāni un visēdāji. Ja abās grupās cilvēki kustas, saņem saules gaismu, tad visēdāji dzīvo stipri ilgāk. Ja gribat ātrāk nomirt, vegānisms paver lielākas iespējas ātrāk notirināt kājas.
Neesat pamanījis, ka pašlaik aizvien vairāk rakstu, raidījumu, žurnālu par veselību, veselīgu dzīvesveidu?
Nav jau slikti, ja par to runā. Slikta lieta gan ir, ka mēs esam tabletīšu rijēji. Cilvēki neievēro vajadzīgās lietas, bet cer, ka tabletītes vai jau minētais koraļļu ūdens palīdzēs. Tas ir kaitīgi, jo cilvēki domā, ka tabletītes atrisinās problēmas. Mēs arī kļūdaini uzskatām, ka medikamenti ir nekaitīgi. Nav nekaitīgu medikamentu. Nu varbūt homeopātija, kam nav nekādas ietekmes.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 27. februāra, avīzē Diena!
Es
tālskatis
nu