Viņš norāda, ka iepriekšējo četru gadu laikā jaundzimušo skaits lēnām pieauga, tomēr šogad tas ir sācis sarukt. Latvijā ir liels skaits potenciālo vecāku, kuri vēlētos bērnus, taču daudzi no viņiem nevēlas nonākt nabadzības riska zonā, un tāpēc bērni tiek "atlikti", skaidroja Mežs.
"Ko lai domā ģimene, kura plāno bērniņu, ja viņi jau ilgāku laiku dzird no valdības, ka tā vairs nepalīdzēs ģimenēm, kuru bērni netiek pašvaldību bērnudārzos," vaicāja demogrāfs un sacīja, ka jau pusgadu turpinās "haoss un neskaidrības", ko radīja valdības pārsteidzīgais lēmums pārtraukt palīdzību, nenodrošinot, ka vecākiem nebūs jāmaksā vismaz 100 eiro mēnesī vairāk kā līdz šim.
Pat ja valdība rīt savu kļūdu labotu, atbildīgas ģimenes nesteigsies ar plānoto bērnu, no pieredzes zinot, ka ik mirkli var būt jauni "pārsteigumi'', pārliecināts ir Mežs. Pieejama bērnudārza neesamība ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas "spiež" daudzām ģimenēm atlikt lēmumu par bērnu uz ilgāku laiku, jo vairumā ģimeņu ir finansiāla nepieciešamība, ka pelnītāji ir abi vecāki, piebilda demogrāfs.
Viņš arī ir pārliecināts, ka situāciju ģimenēm ar vairākiem bērniem neuzlabos arī plānotais nākamā gada budžets, tieši pretēji - situācija pasliktināsies. Par spīti valdības deklarācijā paustajam, ka "prioritāri gādāsim par ģimeņu ar bērniem labklājību un nabadzības risku mazināšanu, kas ir pamats kuplāku ģimeņu veidošanai", valdība izvēlējās diferencēta neapliekamā minimuma modeļa ieviešanu, kurš ignorē bērnu skaitu, uzsvēra Mežs.
Rezultātā tas palīdzēs tikai tiem mazo algu saņēmējiem, kuriem nav bērnu. Toties grupām ar lielāku nabadzības risku (daudzbērnu un viena vecāka ģimenes), diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana neko nedos. "Tas arī plāno, ka mātei vai tēvam ar apgādībā esošiem trīs bērniem, bet vismaz 1000 eiro algu ienākumi tiks samazināti, lai novirzītu tiem, kas viens pats iztiek ar 500 eiro," sašutumu pauda demogrāfs.
Mežs ir pārliecināts, "ja Saeima šīs valdības kļūdas nelabos un akceptēs sagatavoto budžetu, tad nākotnē sagaidāms straujāks dzimušo skaita kritums".
Viņš gan ir pārliecināts, ka Saeima minētās kļūdas var novērst un situāciju nepasliktināt, bet varbūt pat uzlabot valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas attiecīgi atsauktos uz dzimušo skaitu nākotnē.
"Iepriekšējo gadu demogrāfijas ultimātu panākumi apliecina, ka tas ir iespējams, bet izskatās, ka šogad politiķi ir pārāk aizņemti ar citām tēmām," piebilda demogrāfs.
Jau ziņots, ka šī gada deviņos mēnešos dzimstības temps ir samazinājies un no janvāra līdz septembrim Latvijā reģistrēti 16 390 jaundzimušie, kas ir par 167 bērniem jeb 1% mazāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.