Ja tuvākajos trīs līdz piecos gados Latvijā netiks iegūts dzimstības uzrāviens, situācija kļūs kritiska, stāstīja Mežs, skaidrojot, ka pēc šiem gadiem iestāsies jauno cilvēku "demogrāfiskā bedre", būtiski saruks fertilajā vecumā esošo sieviešu skaits un Latvijas iedzīvotāju izmiršanu varēs novērst vairs tikai ar "Āfrikas līmeņa dzimstību", par kuru Latvijas apstākļos sapņot būtu nereāli.
Mežs uzsvēra, ka risinājums situācijai ir - no ģimenēm ar bērniem ir jānoņem nabadzības lāsts, diemžēl valdībai, tostarp Labklājības ministrijai, ir citas prioritātes un daudz labas iniciatīvas "atduras mūrī".
Minētā sasniegšanai demogrāfs minēja vairākus instrumentus, piemēram, jāpalielina neapliekamais ienākumu minimums par bērniem, un nevis par makā gandrīz nesajūtamajiem 10 latiem, bet gan uz pusi. Tāpat valsts varētu jaunajām ģimenēm garantēt hipotekāros aizdevumus. Joprojām neatrisināts ir bērnudārzu rindu jautājums, turklāt izskatās, ka neviens to strauji arī necentīsies atrisināt.
Demogrāfs kritizēja Latvijā vērojamo pārmērīgo birokrātiju, piemēram, Latvijā ģimenes ar bērniem var atgūt zināmu daļu no izdevumiem par medicīnu un izglītību, bet šī pasākuma administratīvās izmaksas esot ap 6 miljoniem latu, kas ir pārmērīgas salīdzinājumā ar 9 miljoniem latu, kas šādi tiek atdoti ģimenēm.
Meža vērtējumā, nevar teikt, ka nekas nav darīts - esošā valdība esot darījusi vairāk nekā iepriekšējās, tomēr kopumā joprojām nepietiekami, un Latvija joprojām atvēl vismazākos līdzekļus demogrāfijai starp Eiropas Savienības valstīm. Reālie uzlabojumi ir sākušie tikai no šī gada. Ja pirms gada Mežs prognozēja, ka 2100.gadā Latvijā varētu būt palikuši 300 000 latviešu, tad tagad viņš esot gatavs prognozi par 3% uzlabot, tomēr tas situāciju globāli nemaina.