"Otrkārt, jāturpina algu paaugstināšana sabiedriskajā sektorā, uzsvaru liekot uz zemāk atalgoto strādājošo algu palielināšanu," savā uzrunā uzsvēra premjers. "Situācija, kad arī pilna laika strādājošie nonāk maznodrošināto statusā ir īpaši demotivējoša. Ja mums jāizšķiras starp mazo algu vai pabalstu paaugstināšanu, uzskatu, ka lielāks uzsvars liekams uz algām," pārliecināts premjers. Tieši darbs, nevis pabalstu atkarība ir ceļš pretī labklājībai, viņš norādīja.
Savukārt pabalstu un sociālās drošības sistēmai jāatbalsta sociāli mazaizsargātākā sabiedrības daļa un maksimāli jāveicina darba spējīgo iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū, uzsvēra premjers. "Jānodrošina arī pabalstu sistēmas stingrāka sasaiste ar cilvēku reālajām vajadzībām. Mūs pamatoti kritizē par sistēmu, kurā atsevišķi pabalstu saņēmēji saņem daudzos tūkstošos latu mērāmus pabalstus, laikā, kad daudzām citām lietām naudas nepietiek. Šī situācija jākoriģē, nosakot pabalstu izmaksu griestus, kā tas ir vairumā citu valstu," uzsvēra Ministru prezidents.
"Treškārt, jāīsteno sociāli atbildīga nodokļu politika. Līdz ar minimālās algas palielināšanu, progresīvi jāsamazina nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem un bērnu vecākiem. Savukārt pašvaldībām ir jāpalīdz īstenot sociāli atbildīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku," norādīja Dombrovskis.
Ceturtkārt, uzsvēra premjers, 2014. gadā jāatgriežas pie pensiju
indeksācijas. "Šo solījumu devām vēl 2009.gadā, finanšu krīzes smagākajā
punktā, un šo solījumu nedrīkstam lauzt. Visiem Latvijas senioriem
pienākas pateicība par izpratni un atbalstu krīzes pārvarēšanā un
ekonomikas stabilizācijā," savā uzrunā norādīja Dombrovskis.
Kā vienu no svarīgajiem izaicinājumiem valstij un tautai Dombrovskis minēja tautas ataudzi. "Šis ir kritisks faktors mūsu valsts pastāvēšanai nākotnē. Tautas ataudzi kā vienu no četrām galvenajām prioritātēm uzsvērām manas trešās valdības deklarācijā jau pagājušā gada novembrī. Šī ir pirmā valdība, kuras prioritāšu sarakstā šis jautājums ir tik augstu," uzsvēra premjers.
"Atbilstoši augstajai prioritātei, demogrāfijas atbalstam esam paveikuši daudz – nebaidīšos pat sacīt – vairāk kā jebkura cita no iepriekšējām valdībām," premjers uzsvēra, norādot, ka jau šogad uzsākta mātes un bērna veselības programma un valsts apmaksāta mākslīgās apaugļošanas programma. Tāpat viņš atgādināja, ka arī nākamgad paredzēta virkne būtisku pasākumu kopumā vairāk nekā 50 miljonu latu apjomā – minimālo māmiņu algu dubultošana, māmiņu algu "griestu" dubultošana, bērna kopšanas pabalstu par bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam palielināšana līdz 100 latiem, bērnudārzu rindu problēmu risināšana, piešķirot pašvaldībās aizņemšanās iespējas un paredzot mērķa maksājumus 100 latu apmērā tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta bērnudārzā, NĪN atlaides daudzbērnu ģimenēm, papildus līdzekļi skolām mācību grāmatu iegādei, kā arī finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem un virkne citu iniciatīvu, kas vērstas uz ģimeņu ar bērniem finansiālās stabilitātes nostiprināšanu.
"Runājot par partijas piedāvājumu labklājības izaugsmei, Dombrovskis norādīja, ka Vienotības pienākums ir ne tikai gādāt par valsts atbalstu cilvēkiem, bet arī pievērst uzmanību ikkatra cilvēka paša rīcībai un izvēlēm un nodrošināt visiem cilvēkiem iespējas – saņemt labu izglītību, neatkarīgi no dzīvesvietas un vecāku ienākumiem, iemācīties jaunu amatu, ja vecais vairs nav pieprasīts darba tirgū, atgriezties darbā pēc bērna piedzimšanas, uzsākt savu biznesu un īstenot savas idejas.
Kā svarīgu uzdevumu Latvijas un it īpaši reģionu attīstībai premjers minēja nepieciešamību atjaunot Latvijas ceļus, no kuriem teju puse šobrīd ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. "Ceļu tīklu mēdz arī saukt par ekonomikas asinsriti, un, uzlabojot tā kvalitāti, augs arī ekonomikas aktivitāte," norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka ievērojamas investīcijas – 700 miljonus latu ceļu atjaunošanai, lai līdz 2020.gadam savestu kārtībā 90% valsts galveno un 75% reģionālo autoceļu – paredzētas Nacionālajā attīstības plānā.
Infrastruktūras uzlabošanai un efektivitātes kāpināšanai ir pilnvērtīgi jālieto vēl viens finansējuma avots - tajā ir jāiegulda otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļi, pauda premjers. "Pašlaik fondēto pensiju shēmā ir uzkrāts gandrīz viens miljards latu. Tikai puse šo līdzekļu strādā Latvijā, jo pensiju fondiem Latvijā trūkst drošu ilgtermiņa ieguldījumu iespēju. Mums tādas ir jāizveido – sistēmu, kurā Latvijas cilvēku pensiju uzkrājumi var tikt ieguldīti pārskatāmos un drošos valsts infrastruktūras attīstības ilgtermiņa projektos," viņš norādīja.
Runājot par Latvijas pievienošanos vienotajai ES valūtai, Dombrovskis norādīja, ka, Latvijas gadījumam ir piemērota Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa atziņa, ka pievienošanās eiro bija izšķirošs solis, ģeopolitiski fiksējot Igauniju kā neatņemamu Eiropas sastāvdaļu. Tāpat viņš atzina, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedzīvojuši vairākas naudas maiņas un hiperinflācijas izraisīto nedrošību par naudas vērtību, piesardzība ir vietā. "Taču es aicinu šo piesardzību pārvarēt un mēģināt izsvērt racionālos argumentus par un pret eiro," pauda premjers. "Ja salīdzinām latu ar eiro pēc šiem kritērijiem, vienīgais rādītājs, kur lats neatpaliek, ir stabilitāte – un arī tikai tādēļ, ka lata kurss ir piesaistīts eiro. Tādēļ, pieņemot lēmumu, vai atbalstīt eiro ieviešanu vai nē, es tomēr aicinu vadīties no racionāliem, nevis sentimentāliem argumentiem. Racionālais arguments, kas man liek izšķirties par labu eiro ir: tas radīs labvēlīgākus priekšnosacījumus mūsu valsts un tautas labklājības pieaugumam un stabilitātei," norādīja Dombrovskis.
Jau ziņots, ka sestdien, 1.decembrī, notiek Vienotības kongress, kurā partija nāk klajā ar jaunu ilgtermiņa piedāvājumu valsts izaugsmei.