Drīz taisnību izcīnīt būs vienkāršāk

Tas ir svarīgi, jo mūsu ikdienā arvien lielāku nozīmi ieņem digitalizācija un patērētāju paradumi sāk mainīties. Mums ir jābūt gataviem izprast šīs tendences, lai varētu prognozēt, kas notiks tālāk. Ir skaidrs, ka digitālajā vidē patērētāji ir ļoti autonomi, proti, viņi pārāk neaizdomājas, vai un kas sargā viņu tiesības. Viņi virzās uz attiecībām patērētājs patērētājam. Tā ir jauna tendence, kas pagaidām ir ārpus likuma kontroles.Tas nozīmē, ka tam ir jārada jauns likums? Kā to var izdarīt?Tas ir labs jautājums. Tas bija temats, ko mēs apspriedām konferencē. Es aicināju dalībniekus vispirms pajautāt sev, vai ir nepieciešams ar likumu regulēt šīs aktivitātes. Jo patiesībā attiecības patērētājs patērētājam sevī iekļauj diezgan lielus riskus. Iespējams, viņi nemaz nezina, ka nav aizsargāti. Kad pati pētīju problemātiku, kas šajā jomā attīstās, proti, vai šajās attiecībās pastāv sūdzības vai ļaunprātības attiecībā uz naudu vai uzticību, konstatēju, ka nav nekādu īpašo sūdzību. Pagaidām. Bet tās ir jaunas tendences, kas parādījušās patērētāju uzvedībā.Digitālā vide noteikti nav vienīgais temats. Kādas vēl ir problēmas patērētāju tiesību jomā?Lieta tāda, ka digitālajai videi Eiropā ir liels ekonomiskais potenciāls. Ir veikts aprēķins, ka jaunā sasaukuma laikā šajos piecos gados digitālā nozare papildus Eiropas ekonomikā varētu ienest ap 250 miljardiem eiro. Tas vien ir tikai uz tā rēķina, ja patērētājs iegādājas sev nepieciešamo tiešsaistē. Piemēram, man pašai patīk iepirkties veikalos, kas atrodas Prāgā uz ielas, kurā dzīvoju. Man patīk, ka varu aprunāties ar pārdevēju. Šajā ziņā, iespējams, esmu vecmodīga (smejas). Tomēr es ļoti labi saprotu, ka tas nebūs tas, kas glābs Eiropas ekonomiku. Cilvēki arvien vairāk iepirksies internetā, un ir jāsaprot, ka patērētāji ir šīs ekonomikas stūrētāji un patēriņš ir daļa no iekšzemes kopprodukta. Ir jāveicina vienmērīga pārrobežu digitalizācija. Esmu eirokomisāre, tāpēc uz šo tendenci raugos caur Eiropas perspektīvu. Mums ir jāpanāk, lai valstu robežas patērētājiem nerada šķēršļus, proti, robežām šajā jomā vispār būtu jāpazūd, lai visiem būtu vienādi noteikumi. Lai patērētājiem, ja viņi kaut ko iegādājas citā valstī, nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami brīži tādēļ, ka uz viņiem attiecas citi noteikumi. Mēs to saucam par digitālo līgumu. Kā zināms, viena no šī sasaukuma prioritātēm ir vienots digitālais tirgus, un šīs iniciatīvas ietvaros mans uzdevums ir ieviest digitālā mārketinga stratēģiju. Tas ir svarīgi, jo patērētājam nav jābūt advokātam. Ir jāpanāk, lai viņam nenāktos piedzīvot pārsteigumus tikai tāpēc, ka viņš ir pieradis pie viena veida nosacījumiem un tad negaidīti citā valstī viņam tiek piemēroti pilnīgi atšķirīgi noteikumi.Digitālā vide ir viena lieta. Par ko vēl sūdzas patērētāji Eiropā?Tagad mans galvenais uzdevums ir sakārtot digitālo vidi, tā tiešām ir prioritāte. Lai arī pēc profesijas esmu advokāte, vēlos bez problēmām iepirkties, piemēram, Zviedrijā, papildus nelasot visus šos sarežģītos līgumus. Atšķirības starp nosacījumiem līgumos Eiropas Savienības (ES) valstīs ir ļoti lielas.Kā uz šī fona izskatās Latvija?Jāsaka, ka Latvijā patērētāju aizsardzība ir visai augstā līmenī. Es gan tagad nevarēšu nosaukt nekādus precīzus rādītājus.Piemēram, mēs nesen rakstījām par aviopasažieru tiesībām. Aviokompānijas mēdz vairākas reizes pārcelt lidojumus un beigās tos vispār atcelt, nekā īpaši iepriekš neizziņojot.Protams, to var skatīties no patērētāju tiesību skatpunkta, bet būtībā tā ir transporta komisāres Violetas Bulkas atbildības sfēra. Komisija, protams, aicina, nosegt grafikus, bet jāsaka, ka šeit jau pastāv likuma ietvars, kas tieši attiecas uz kavētajiem un atceltajiem reisiem. Mēs nevaram ietekmēt grafikus, mēs varam tikai paust atbalstu tam, ka grafiki ir nosegti.Tomēr ar šo ļoti cieši ir saistīts jautājums par kompensāciju mehānismiem. Cilvēki sūdzas, ka reisu atcelšanas gadījumā jāiziet cauri ļoti birokrātiskām procedūrām, lai iegūtu kompensāciju. Daudzi vienkārši atmet ar roku. Sanāk, ka aviokompānijas ir ieinteresētas radīt pēc iespējas birokrātiskāku procedūru, tā ietaupot savus līdzekļus.Protams, birokrātiskās procedūras zināmā mērā ir saistītas ar neuzticēšanos. Pasažieri redz, ka viss šeit ir tik sarežģīti, ka nav skaidrs, vai vispār viņiem izdosies ko panākt, tāpēc bieži izvēlas netērēt laiku. Esmu lasījusi pētījumu, kas veltīts interneta mārketingam, un tur teikts, ka 65% cilvēku, kas nav apmierināti ar saņemto preci vai pakalpojumu, vienkārši padodas un neko nedara.Iespējams, tāpēc ka nesaprot īsti, ko darīt.Jā, es pat īsti nezinu, vai tās varētu nosaukt par birokrātiskām procedūrām - tās vairāk ir ne pārāk skaidras procedūras. Šeit atkal ir jāatgādina - patērētājs nav advokāts, viņam nav jāzina visi šie specifiskie formulējumi. Tāpēc nākamgad mēs plānojam ieviest jaunu kārtību, kā regulēt strīdus tieši digitālajā vidē. Līdz šī gada jūlijam katrai ES dalībvalstij būs jādefinē, kura iestāde ar to nodarbosies. Sākot ar nākamā gada janvāri, katram tirgotājam savā mājaslapā būs jānorāda konkrēta interneta saite, lai, gadījumā ja patērētāju neapmierina saņemtā prece vai pakalpojums, viņš var iesniegt savu sūdzību. Uzklikšķinot uz tās, atvērsies īpaša sūdzību vietne, to varēs aizpildīt un nosūtīt pa tiešo atbildīgajai iestādei. Ceru, ka šī nu reiz būs tā vietne, kur patērētāji varēs neraizēties par birokrātiskām procedūrām.Viena no jūsu atbildības sfērām ir arī tieslietas. Latvijā liela problēma ir ilgās tiesvedības. Pat mazākas lietas tiesā mēdz vilkties gadiem ilgi. Vai Latvija šajā ziņā ir unikāla?Tā ir taisnība, civillietas patiešām ir garas. Cik atceros, Latvija nemaz nebija sliktāko valstu sarakstā šajā jomā. Bet šeit ir dažādi indikatori, kas jāņem vērā, vērtējot tiesu efektivitāti. Latvijā pēdējos gados situācija ar ilgajām tiesvedībām tomēr ir uzlabojusies. Tajā pašā laikā jums joprojām liela problēma ir panākt pirmās instances tiesas lēmumu.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā