“Lai glābtu Ķemeru
sanatoriju, valdībai būtu steidzami savā īpašumā jāpārņem un jānodod Jūrmalas
pašvaldībai, Ķemeru sanatorija, kurortpoliklīnika, sanatorija Līva, 12
minerālūdens urbumi un Jūrmalā vēl neiznīcinātie, atlikušie kūrortresursi, kuri
šobrīd atrodas arābu pseidoinvestoru īpašumā,” uzsvēra M.Dzenītis.
Deputāts aicina atsavinātos īpašumus nodot Jūrmalas pašvaldības īpašumā, kas savukārt piemeklētu starptautiski atzītu operatoru un atdzīvinātu kūrortu Ķemeros.
“Jūrmalas vietējie uzņēmēji pašu spēkiem nav spējīgi finansiāli pacelt Ķemeru kūrortu. „Kā redzams, to nespēja arī tie ārzemnieki, kuri 14 gadus baroja vien ar tukšiem solījumiem,“” pauda pašvaldības pārstāvis.
Vienīgais risinājums ir kopīgiem spēkiem, Jūrmalas pašvaldībai cieši sadarbojoties ar valdību, tai skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju, atrisināt Ķemeru ēku un būvju piederību. Tikai šādi var iedot grūdiens Ķemeru kūrorta un veselības tūrisma attīstībā,” pārliecināts ir M.Dzenītis.
Ņemot vērā to, ka Jūrmala nav piemērota rūpniecības attīstībai, pilsētas vienīgais stratēģiskais attīstības virziens esot pilsētas kā kūrorta attīstība. "Ķemeru sanatorijas komplekss ir kā pilsētveidojošs uzņēmums, kas iedos vilkmi arī citiem mazākiem pakalpojumu sniedzējiem Ķemeros un cituviet Jūrmalā,"” sacīja Māris Dzenītis.
““Ja valdība nereaģēs zibenīgi, tad mēs varam sagaidīt vēl ne vienu vien ugunsgrēku un arhitektūras pieminekļu bojāeju. Šobrīd objekti ir pamesti, atstāti bez apsardzes un apkures, tai skaitā arī sanatorijas jau restaurētā daļa ar biblioteku un grāmatām tajā,“” norādīja deputāts.