E-veselība kā peļņas bieds

Jūsuprāt, tas ir risinājums samilzušajām problēmām medicīnā?Noteikti nē. Varbūt nav labi salīdzināt medicīnas aprūpes sistēmu ar cauru maisu, bet, ja mēs kaut vai rīt novirzītu sešus vai septiņus procentus, tas problēmu neatrisinātu.Tas nozīmē, ka naudu veselības aprūpē izlietojam neefektīvi?Ir jābūt skaidram mērķim, kur šie līdzekļi tiktu izlietoti. Piemēram, pacientu līdzmaksājumi, mediķu algas. Medmāsu un sanitāru algas būtu jāpalielina jau rīt. Tā kā pati iekšējā sistēma nav sakārtota, finansējuma pieaugums neko nedod. Mums universitātes slimnīcā liela daļa ir sociālie pacienti, tai skaitā alkoholiķi, bezpajumtnieki, kuru aprūpei līdzekļi tiek lietoti neefektīvi, finansējuma palielinājums to nemainīs. Nākamā problēma ir nevajadzīgie un dubultie izmeklējumi - sākot no asins analīzēm līdz pat ehokardiogrāfijai, kur turklāt nereti ir kvalitātes problēmas un izmeklējumi ir jāpārtaisa, kā arī tas, ka daži medicīnā grib nopelnīt, tāpēc veic nevajadzīgus izmeklējumus. Kādam būtu jāseko tam līdzi. Ja par šīm procedūrām maksātu apdrošinātāji, kā tas ir citās valstīs, tie rūpīgi vērtētu, vai procedūra tiešām nepieciešama. Bet pie mums, piemēram, privātajām iestādēm piešķirtas daudzas valsts kvotas, un tās vienkārši ir jāizlieto, jānoslogo aparāti. Nopērk magnētiskās rezonanses aparātu un tik veic izmeklējumus, vajag vai nevajag. Arī pacienti bieži pieprasa veikt izmeklējumus, lai gan medicīniska pamata tam pat nav. Daļai pacientu tas nebūtu nepieciešams, bet valsts par to maksā, un papildus tas rada rindas izmeklējumiem tiem, kuriem tiešām ir nepieciešams. Neviens neskatās, nevērtē.Tam ir iespējams izsekot līdzi?Jā, ir. Pirmkārt, ar e-veselības sistēmu. Nav gan reāli, ka tā pilnvērtīgi sāks darboties 2016.gada 1.janvārī, kā plānots, bet var sākt ar kaut ko konkrētu, piemēram, izmeklējumiem.Šobrīd nav iespējams nodrošināt to, ka ārsts zina, kādi izmeklējumi pacientam iepriekš veikti?Nē. Nav kopējas sistēmas. Katrā slimnīcā, poliklīnikā tā ir sava. Pacienti nāk uz nodaļu un, lai gan pirms nedēļas jau veiktas asins analīzes, tās pārtaisa. Tas pats ar izmeklējumiem. Un pilnīgi par katru no tiem valsts samaksā - vispirms Cēsīm, tad Rīgai, bet tā ir milzīga nauda.Tātad ārsts par iepriekšējiem izmeklējumiem var uzzināt tikai tad, ja pats pacients ir apzinīgs un par tiem pastāsta vai uzrāda izmeklējumu izdrukas?Jā, bet tādu nav daudz. Mazāk nekā puse. Turklāt e-veselība izskaustu nekvalitatīvos izmeklējumus. Respektīvi, būtu iespēja sekot līdzi un uzdot jautājumus par to, kāpēc vienam cilvēkam veikts viens un tas pats izmeklējums īsā laika periodā.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 29.aprīļa, numurā!**