Starp tiem daudzi ir mikrouzņēmumi, kuros darbojas viens - divi darbinieki, kas sniedz pakalpojumus nelielam klientu lokam.
Pēc Palmbahas sacītā, lai arī Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktajā pētījumā par ēnu ekonomiku teikts, ka tās īpatsvars Latvijā 2011.gadā bijis 30,2%, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā, tomēr šis īpatsvars nav mazinājies.
"To redzam kaut vai grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē - ir ļoti daudzi grāmatvežu, kas nodarbojas nelegāli, un šis skaits nemazinās, kā arī tie, kas strādā bez licencētām programmām, kas nav civiltiesiski apdrošinājuši savus pakalpojumus, kas nemaksā nodokļus. Bez aplokšņu algām uzņēmēji arī mēdz slēpt ienākumus, norēķināties skaidrā naudā, tā tiek skaitīta uz ofšora kompānijām utt.," atzina Palmbaha.
Savukārt tie grāmatveži, kas sniedz legālus, profesionālus pakalpojumus, atrodas nevienlīdzīgā situācijā, piemēram, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem ir jāreģistrējas saskaņā ar likumu "Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu".
Palmbaha uzsvēra, ka valstiskā līmenī jāsakārto grāmatvedības pakalpojumu tirgus, ieviešot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un grāmatvedības kompāniju licencēšanu, kas ārvalstīs ir normāla prakse.
Jau ziņots, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 30,2%, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā sasniedza 38,1%, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums "Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011".
Pērn Latvijā samazinājies to uzņēmumu skaits, kas slēpj atsevišķu peļņas daļu no valsts - ja 2010.gadā tie bija 33,7%, tad pērn 26,5%.
Latvijā samazinājies arī bez līguma nodarbināto skaits - no 14,6% 2010.gadā līdz 11,6% pērn.
Arī aplokšņu algas pērn Latvijā tika maksātas mazāk nekā 2010.gadā - rādītājs no 35,5% noslīdējis līdz 29,1%,