Politikas vērotāji pēdējā laikā izteikuši pārmetumus Vienotībai par pašapmierinātību, augstprātību un to, ka šajā ziņā tā sākusi atgādināt Tautas partiju. Piemēram, bijušais politiķis Jānis Krūmiņš aģentūrai LETA paudis, ka Vienotība drīz pazudīs pa Latvijas ceļa un Tautas partijas iestaigātu taku. “Māls, no kura mīca šo partiju, nav tik kvalitatīvs, lai tur kas ļoti labs iznāktu, un tā augstprātība un arī profesionālā mazspēja vienkārši neļaus izveidot stabilu, ilgtspējīgu partiju,” atzina Krūmiņš.
Zināmas līdzības Vienotībai ar nu jau likvidētajām partijām saredz arī žurnāliste Baiba Strautmane. Par spīti tam, ka Vienotībā joprojām ir gana daudz cilvēku, kas cenšas uzturēt Vienotības tiesiskuma un atbildības principus, partijas vadības rīcība pēdējā laikā bieži likusi izbrīnā pacelt uzacis, atzīst žurnāliste.
Katru reizi, kad parādās kāds Kampara, Zaķa vai Čaklā gadījums, šiem cilvēkiem nepietiek politiskās drosmes pašiem paiet malā vismaz līdz apstākļu noskaidrošanai. Taču tas, kā norāda B.Strautmane, nostāda neērtā situācijā visu partiju, kas ir spiesta šos politiķus aizstāvēt. “Iznāk tā, ka partija aizstāv tās lietas, kas neatbilst partijas deklarētajiem princpiem, ko atsevišķi biedri dara.”
“Es īsti nesaprotu, ko viņi domā. Vai tā ir pie varas iesēdējušos partiju neizbēgama problēma, jo tas tā ir bijis līdz šim? Vai viņi nemācās no svešām kļūdām un grib mācīties tikai no savām, tas ir jautājums viņiem,” pauž B.Strautmane.
Latvijas politikā pastāv zināms cikliskums, kas ir aptuveni 12 vai 13 gadi, un bijis raksturīgs gan TP, gan LC, Dienai.lv sacīja Latvijas Faktu direktors Aigars Freimanis. “Vienotība ir pietuvojusies tam vecumam. Jāatceras, ka partija ir dibināta 2002.gadā, tā kā kaut kādas paralēles ir. Taču teikt, ka viņi ir pilnīgi identiski, nevar,” uzskata sociologs. Vienotībā, viņaprāt, ir apvienojušies citas paaudzes politiķi, ar citādu uztveri, turklāt arī tematiski šīs partijas ir atšķirīgas. TP vairāk asociējas ar oligarhiem, taču Vienotības parādīšanās savulaik bijis kā pretmets TP un citām oligarhiskajām partijām.
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka vara pati par sevi rada lielus riskus, jo cilvēki var zaudēt spējas paskatīties uz sevi no malas. Viņa pieļauj, ka Vienotība savās darbībās redz iekšējo loģiku, tāpēc viņiem aizvien grūtāk ir abstrahēties un novērtēt, kā viņi izskatās citu acīs. “Šāda situācija, man šķiet, ir diezgan neizbēgama, bet ar viņu var tikt galā veiksmīgāk un mazāk veiksmīgi,” uzskata I.Kažoka.
“TP tā pa īstam sabruka 2007.gadā, kad tur pazuda jebkādas paškritikas pazīmes un tur bija tikai tāda pašapmierinātība un pārliecība, ka tas uzņemtais kurss arī ir īstais. Tas arī iezīmēja partijas patieso galu, lai gan partijā bija ļoti daudz problēmu,” skaidro I.Kažoka. Taču Vienotībai politoloģe izteiktas gala pazīmes neredz, jo partijā notiek daudz izteiktāka iekšējā diskusija, nekā tas bija raksturīgs TP.
Bijušais tautpartijietis Edgars Zalāns uzskata, ka bieži vien Vienotības teiktais nesaskan ar darbiem, turklāt partija nonākusi zināmā rutīnā un pašapmierinātībā. Viņaprāt, tas skaidrojams ar to, ka Vienotībai nav spēcīgu konkurentu.
“Tas, ka Vienotība, iespējams, ir uzpūtīgākā partija Latvijas vēsturē, vēl nenozīmē, ka viņa automātiski aizies pa skuju taku. Tāpēc, ka viņiem jau nav reālas alternatīvas atšķirībā no TP un LPP/LC. Alternatīva viņiem bija Vienotība. Tie politiskie spēki, kas varētu Vienotībai radīt kādu alternatīvu, jau tagad atrodas koalīcijā. Līdz ar to pašreiz nav nekāda ārējā spiediena, kas varētu nopietni apdraudēt Vienotību,” uzskata E.Zalāns.