Jūsu pārstāvētajam uzņēmumam ir rūpnīcas gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Kurā valstī ražošana ir vislētākā?
Ja runājam par darbaspēka izmaksām, Igaunijā mūsu rūpnīca atrodas Tallinā, kas ir valsts galvaspilsēta, un, protams, tur izmaksas ir visaugstākās. Latvijā mūsu rūpnīca ir Ogrē, kas ir 40 kilometru attālumā no galvaspilsētas Rīgas. Ogres priekšrocība ir lētāks darbaspēks, taču zināms mīnuss ir grūtības strādājošo piesaistē. Mēs pat organizējam savu transportu, lai darbiniekus no tuvākās apkārtnes nogādātu uz darbu ceptuvē Ogrē. Viszemākās darbaspēka izmaksas ir Lietuvā, taču visefektīvākā un modernākā ražošana ir Latvijā, jo šeit mūsu ceptuve ir vislielākā un mūsdienīgākā. Tā ka ražošanas izmaksas ietekmējošie faktori savā starpā izlīdzinās, jo vienas valsts trūkumus kādā jomā kompensē priekšrocības kādā citā.
Vai Latvijā sastopaties ar darbaspēka trūkuma problēmu?
Jā, tā ir problēma. Mūsu vadības līmeņa cilvēki nāk no Rīgas, bet ceptuvē strādājošos piesaistām no Ogres un tuvākās apkārtnes. Jāteic, ka vislielākais darbinieku trūkums bija pirms ekonomiskās krīzes, kad visi gribēja strādāt celtniecībā, kur varēja vislabāk nopelnīt. Tagad situācija attiecībā uz darbaspēka nodrošināšanu ir uzlabojusies.
Kāda ir vidējā strādnieku alga?
Tā ir stipri virs minimālās algas valstī. Konkrētus skaitļus gan nesaukšu konkurences dēļ. Mūsu biznesā, kā jau teicu, konkurence ir liela. Tāpēc, ja ir vēlme piesaistīt kvalificētus strādājošos, jāmaksā adekvāta darba alga. Protams, mēs maksājam visus nodokļus, es to pat īpaši negribu uzsvērt, jo tas ir pašsaprotami. Ilgtermiņa ieguldījumi darbiniekos pilnīgi noteikti atmaksājas.
Kā jūs raksturotu Baltijas valstu pircēju paradumus, vai tie laika gaitā mainās?
Vispirms jāteic, ka, manuprāt, nav tāda Baltijas pircēja. Ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pircēji, tiem gan ir daudz kā kopēja, tomēr ir arī lietas, kas atšķiras. Ja runājam par pircēju paradumiem, tie ļoti mainās. Vispirms jau paradumus ietekmē tas, ka cilvēki daudz ceļo un iepazīst dažādus pārtikas produktus. Tas ir noteicis, ka maizes tirgū popularitāti strauji ieguvušas tā sauktās franču maizes un čabatas (ciabatta). Cilvēki salīdzinājumā ar laiku pirms desmit gadiem kļuvuši mazāk konservatīvi un aizvien vairāk vēlas iepazīt jaunas garšas un nomēģināt dažādus produktus. Cilvēku paradumus ietekmē arī demogrāfiskā situācija. Proti, ģimenes kļūst mazākas. Pirms pieciem gadiem iecienītāki bija lieli maizes klaipi, bet tagad daudz populārāki ir mazie maizes klaipiņi, jo vienkārši ģimenes ir mazākas. Pirmskrīzes pircēji bija mazāk apzinīgi - tika pirkti lielie klaipi, un to, ko neapēda, izmeta. Tagad cilvēki daudz apzinīgāk izvēlas, cik daudz maizes vērts pirkt vienā reizē, lai maize nebūtu jāizmet miskastē, un es uzskatu to par ļoti labu tendenci.
Kas ir noteicošais - cena vai kvalitāte?
To ietekmē katra pircēja ienākumu līmenis. Latvijā ļoti populāras ir akcijas, visi pērk akcijas preces. Lietuva to jau zināmā mērā ir pārdzīvojusi. Lietuvā pircēji galveno uzmanību pievērš kvalitātei. Latvija vēl aizvien pārdzīvo akciju kultūru preču iegādē. Tomēr maizes tirgū aizvien vairāk pieprasīti ir produkti ar pievienoto vērtību - veselīga maize, maize ar dažādām sēklām un graudiem. Visās Baltijas valstīs pircēji aizvien vairāk izvēlas maizi ar dažādām piedevām. Viens no mūsu jaunumiem ir maize ar saulē vītinātiem tomātiem. Maize mūsdienās ir daudz kas vairāk nekā tikai sviestmaizes pamats.
Latvijā izraisījusies diskusija, vai jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Kāds ir jūsu viedoklis?
Tas palīdzētu pircējiem izvēlēties aizvien kvalitatīvāku preci, jo cenas būtu zemākas, bet es uzskatu, ka nedrīkstētu PVN samazināt tikai noteiktiem produktiem, - vai nu mēs PVN samazinām visai pārtikai, vai nemazinām vispār. Diskusija par samazinātu PVN likmi pārtikai ik pa brīdim atsākas arī Lietuvā, tomēr pašlaik tā nav prioritāte.
Pilnu interviju Maizes tirgū prasa produktus ar pievienoto vērtību lasiet ceturtdienas, 21.augusta, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!