Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Elksniņš: Premjers pats paraksta noteikumus, palielinot algas un pats arī uzdod tās izvertēt

“Ja spēkā paliks grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 814 un tiks apstiprināti finanšu ministra
A.Vilka piedāvātie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, valsts
uzņēmumu vadītāji algās varēs saņemt pat 20 000 latu”, norāda Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

10.janvārī Latvijas Republikas Saeimas sēdē ir paredzēts izskatīt finanšu ministra A.Vilka iesniegtos
grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. To mērķis ir
paaugstināt valsts uzņēmumu vadītāju algām piemērojamo koeficentu no 6 uz 10, līdz ar to 2013.gadā īpaši
lielās kapitālsabiedrībās maksimālajai mēnešalgai sasniedzot 4780 latus.

“Šie grozījumi vien par mata tiesu neizkrita Saeimas balsojumā pagājušā gada 4.oktobrī. Tiem bija jāstājas
spēkā jau no 2013.gada 1.janvāra, taču pēc asas sabiedrības kritikas likumprojekta virzība tika uz laiku
iekonservēta”, norāda deputāts.

“Taču pati ideja atlikta netika, tā teikt, ja nesanāca pa durvīm, jāielien pa logu. 2012.gada 27.novembrī
Ministru kabinets veica grozījumus MK noteikumos Nr.814, kā rezultātā kapitālsabiedrībā, kuras iepriekšējā
gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājam ir iespējams saņemt divas algas -
par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā”, atzīmē A.Elksniņš.

“Grozījumi vienlaicīgi paredz, ka valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim nepieciešama akcionāru
sapulces vai dalībnieku sapulces piekrišana lai saņemtu vēl vienu mēnešalgu par citu pienākumu pildīšanu
uzņēmumā. Tas vēl reiz apliecina Ministru prezidenta V.Dombrovska politisko atbalstu “savējiem”
kapitālsabiedrību amatos”, saka A.Elksniņš, piebilstot, ka grozījumu tapšanās gaitā ir notikušas arī interesantas manipulācijas. Tas tika “pieslīpēts” no projekta sākotnējā redakcijā paredzētā uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma 100 miljonu latu apmērā līdz 40 miljonu apgrozījumam. Tādējādi palielinājās pretendentu skaits uz lielākām algām.

“Ne visas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var pārsniegt 100 miljonu latu apgrozījuma robežu,
taču „sakārtot” sava pamatamata savienošanu ar kādu citu amatu „savā” uzņēmumā to vadībai nesagādā
nekādus šķēršļus”, norāda Saeimas deputāts.

Jāatzīmē, ka līdz šim Ministru kabinetā tiesību normās tika noteiktas skaidras un nepārprotamas vadlīnijas kā aprēķināma valsts un pašvaldību valdes locekļu mēnešalga, tai aptverot visu pienākumu izpildi, ko valdes loceklis veic vienā kapitālsabiedrībā. Arī Satversmes tiesa 2012.gada 8.novembra lietā Nr.2012-04-03 norādīja, ka vārdi „par darbu valdē” ir attiecināmi uz jebkādiem valdes locekļa pienākumiem valdes kompetences ietvaros, un jābūt apstiprinājumam tam, ka tiktu veikts tāds darbs, kas būtu atšķirīgs no viņu darba valdē vai pārsniegtu valdes locekļu pienākumu apjomu. Vēl jo vairāk kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem mēnešalgu, kas ir lielāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

“Īpaša liekulība un bezkaunība no valdības vadītāja Dombrovska kunga puses ir uzdod izvērtēt algu
palielinājumu valsts uzņēmumos, jo neviens cits, kā viņš pats ir parakstījis šos zīmīgos grozījumus, kas
pavēra iespējas šādam palielinājuma”, uzsver A.Elksniņš.

Deputāts ir nosūtījis vēstuli premjerministram V.Dombrovskim, kurā lūdz izskaidrot, uz kāda pamata tika
veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 814, tādējādi pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu.

Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu,
pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Savukārt Ministru kabinets vai cita
institūcija tikai detalizē likumos ietverto politisko gribu un nosaka likumu īstenošanas kārtību. Deleģējošai
normai ir jāidentificē likumdošanas deleģējuma mērķis, saturs un apjoms tik skaidri, lai būtu saprotams,
kādus noteikumus Ministru kabinets ir tiesīgs izdot (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma
lietā Nr. 2007-04-03 13. un 17. punktu).

Ministru kabinets ar 2012.gada 27.novembra grozījumiem MK noteikumos Nr.814 ir pārsniedzis
likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma apjomu, ignorējot deleģējumu, kas ir noteikts likumā „Par valsts un
pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, negādājot par to, lai tiktu ievērotas likumdevēja noteiktā
pilnvarojuma robežas un pieņemtā kārtība radītu taisnīgu rezultātu, līdz ar to pārkāpjot Satversmes 64.pantu.
Likumdevējs nav grozījis likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteikto
pilnvarojumu, ciktāl tas attiecas uz Ministru kabineta tiesībām izlemt ar darba samaksu saistītos jautājumus.
Savukārt Ministru kabinets ir ietvēris no likumā noteiktā pilnvarojuma atšķirīgas tiesiskās attiecības un
ieviesis jaunus darba samaksas apmēru noteicošos kritērijus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Austrijas neitrālais statuss

Politiskās diskusijas par iespējamo pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei uzliesmojušas vēl vienā apvienotās Eiropas dalībvalstī – ar savu neitralitāti zināmajā Austrijā.

Strādāt, ne spriedelēt

Aizvakar Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sociālajā vietnē X dalījās ar savām pārdomām par iemesliem, kādēļ Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir maz vietējās izcelsmes produktu.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē