Endziņš: Latvijas politikā pietrūkst domas dziļuma

Piebalgs. Latvijas primārā interese ir, ka Eiropa atgriežas pie izaugsmes, jo tādā veidā mums atgriežas arī konkurētspēja, mēs esam daudz konkurētspējīgāki. Domburs. Labi! Par Latvijas konkurētspēju nevaru neuzdot jautājumu jo tas Latvijā visu laiku ir jautājums, uz kā bāzes, uz industrializācijas bāzes uz eksakto zinātņu bāzes un tamlīdzīgi - visi vienmēr atcerās pirmo Latvijas Izglītības ministru. 2 citāti no 2 cilvēkiem, kurus mēs atradām, nevarētu teikt nu galīgi dzīvi nesaprot, viens bija Jānis Stradiņš vēl 90 to gadu beigās teicis – citē Stradiņa tekstu 2 bildes uz ekrāna: Jānis Stradiņš 1998.g. Kļūdains bijis lēmums atļaut audzēkņiem brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, kā rezultātā valsts ģimnāzijas beidz jaunieši ar ļoti paviršām un fragmentārām zinšānām matemātikā, fizika un bioloģijā. Ivars Kalviņš 2014.g. Andris Piebalgs sagrāva izglītības sistēmu, ļaujot vaļu iztikt bez ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas apguves vidusskolā. Domburs. Un otrs bija Ivars Kalviņš, kuru nu galīgi nevar nosaukt par Latvijas zinātnē pēdejo cilvēku un drīzāk tomēr par pirmo... Citē arī Kalviņa rakstīto tekstu Piebalgs. Es nepiekristu tam. Pirmais... Domburs. Jo.. Piebalgs. Izglītībā pirmais ir personīgā brīvība. Jo nevar ierobežot cilvēku ar personības attīstību un cerēt, ka tu sasniegsi robota ... Tā ir padomju savienības sistēma, kurā viss ir reglamentēts, tā ir centrāla programma, centrāls mācību plāns, ir jābūt cilvēkam iespējai izvēlēties. Tad tā ir pirmā lieta. Otra lieta. Tikai izvēle palīdz atrast pieprasījumu. Ja tas pieprasījums ir tik izteikts pēc tā, paga, tad vecāki un bērni būtu ņēmuši privātskolotājus lai ar matemātikas, fizikas un ķīmijas zināšanām sasniegtu šos labos darbus. Domburs. Man izklausās, ka liberālis Piebalgs tagad runā nevis.... Piebalgs. Nē, nē, bet ja tā tiešām ir problēma .. tad stimulējam, tad jūs saņemat vairāk naudas, jūs saņemat stipendiju... Domburs. Viens potenciālais Vienotības līderis šobrīd saka, ka tas, ko daudzi politiķi runā, ka vajag intensificēt eksakto priekšmetu mācīšanu vidusskolā, lai pēc tam potenciāli attīstītu augstskolās, ka tas ir pārspīlēts stāsts!? Piebalgs. Es teiktu, ka tas ir pārspīlēts stāsts. Jānosaka pieprasījums, ka šiem cilvēkiem būs darba vietas, tikai no turienes nāk.. . Un tad ir ekonomiskie stimuli, maksājam šiem cilvēkiem stipendijas, ja mums tiešām viņus vajag. Domburs. Vidusskolā jau mēs nemaksāsim neviens stipendijas. Piebalgs. Augstskolā. Domburs. Bet šeit jau ir runa par skolām. Piebalgs. Bet pēc tam orientācija. Ar varu, ar varu nevar iedzīt priekšmetu, ja tev nav motivācijas. Motivācija ir 2 gadījumos- tev ir interese par to vai, otrs, ja tu redzi, ja tu apgūsi šo priekšmetu, tev ir priekšrocības darba tirgū. Ja tev nav neviena no šīm motivācijām, tad tas, kas tālāk darīts ir laika izniekošana gan skolotājam, kurš iegulda tevī gan laiku, gan naudu un viņam par to maksā, gan arī skolniekam. Viņam ir jāredz motivācija. Motivācijas ir tikai divas. Domburs. Labi, paralēli šim jautājumam, atpakaļ pie tā lielā jautājuma - Latvijas konkurētspēja zināšanu ekonomika, pievienotās vērtības produkti, darbavietas, lai cilvēki nebrauc projām un nesaņem smieklīgi mazas algas un nav priecīgi valsts svētkos un citās dienās. Kas ir Latvijas konkurētspējas Jūsuprt, ceļi? Piebalgs. Man liekas tomēr, ka Latvijas konkurētspēja ir saistīta ar zināšanām un izglītību. Un tas ko es teiktu, tas ir.. tā ir digitalizācija. Gan tiem, kas ir darba tirgū, gan tiem, kas ir skolās. Darba vietas mainās lielā mērā saistībā ar kompjūtertehnikas attīstību. Tā ir viena no lietām, kas, man šķiet, Latvijā būtu jāstimulē. Es domāju, arī jaunajā programmā ir pietiekami daudz naudas ieguldīšanai zinātnē, un augstākajā izglītībā. Tā problēma ir, kad, ja tik dārgas iekārtas tiek iepirktas, viņas būtu arī jāizmanto. Jāparedz arī nauda attiecīgi, ka varēs viņas arī darbināt, viņas varēs atjaunot un izmantot un nomainīt pret jaunām. Tā vai tā, valstij virziens ir intensīva, kvalitatīva izglītība un uz tās bāzes pakalpojumu tirgus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir neticami bezjēdzīgs veidojums

"LTRK ir pieņēmusi lēmumu dibināt Krišjāņa Valdemāra fondu, kura viens no uzdevumiem būtu akumulēt līdzekļus,...." - Ar holivudisku atvēzienu - galu galā euro-fondi arī jādala. Secinājumi marksisma ideoloģijas sekotājiem (ekonomika ir visa pamatā) būs varen' jautra - nu, ja auseklīšu laikā, tad kampusieši Suņa būdas stilā!

Par kādu domas 'dziļumu' runājam, ja pati doma ir apspriežama tēma? Kamēr galvenā saimniekošanas metode būs 'caurumu lāpīšana', nekas pie teicama rezultāta nenonāksim. Kas ir lāpīts nekad nebūs jauns un stiprs ilglaicīgai lietošanai. Šobrīd, galvenais dzinulis ir atrast kaut kādu naudu, lai aizlāpītu caurumus budžetā. Metode ir nožēlojami vienkārša - atņemt vieniem, atdot citiem. Formula, kas tiek ekspluatēta gadu desmitiem. Nekādas inovācijas, progresa, radošuma. Mūsu varturi aicina mūs modernizēt, optimizēt, intensificēt savu darbošanos, lai pēc tam rastu jaunas iespējas 'noslaukt' nodokļos, bet paši - neko vairāk kā sērfošanu 4 gadu vēlēšanu ciklā - nepiekopj. Cik var raustīt to tikai no ielāpiem sastāvošo 'deķīti' katram uz savu pusi? Pienāks laiks, tas plīsīs, un visi atkal būsim pliki! Cik var raustīt aiz pupiem to slaucamo govi dzenoties pēc izslaukumiem? Varbūt der to vismaz reizi kārtīgi pabarot?

Politiķi? Tie ir cilvēki,kuri piedāvā savu CV uz šo amatu, cerībā,ka tauta uzķersies uz smuko klātpielikto bildi un saldo pašslavināšanos ievēros un izvēlēs. Bet, tad.... Vai tad jāstrādā? Alga, sociālās garantijas, ekstras,svīta un vara.... par neko!

tukšas mucas tālu skan un ka redzat, ir kas ieklausās..........kas apskauž, kas ievēl

politika ir visur un visvairāk ekonomikā, ekonomikas poltika virza visu pārējo, ja kas..................................to, ko var tirgonis, nevar neviens. Var nopirkt ļeņinu, lai nokauj krieviju kā uti

Nepiekrītu. Zatlera - Pulkinenas dzīvoklī un Āboltiņas miesassargu džipos ir pietiekami daudz telpas tātad arī viena dimensija - dziļums.