Cena mainīsies ik brīdi, nevis reizi pāris gados
Analizējot to, kādi faktori 2014.gadā ietekmēs elektroenerģijas gala cenu patērētājiem, jāsecina, ka tirgus atvēršana mājsaimniecībām skaidri uzrādīs tarifa sastāvdaļas privātpersonām. Tā kā pašreiz mājsaimniecību elektroenerģijas cena obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) kāpuma dēļ pēdējos gados pamattarifā ir samazinājusies līdz 42 EUR/MWh (jeb 4,2 centi/kWh) bez PVN, bet starta tarifā - līdz 13 EUR/MWh (jeb 1,3 centi/kWh) bez PVN, elektroenerģijas sadārdzinājums, tirgum atveroties, būs jūtams, tomēr tas būs ļoti individuāls atkarībā no katras mājsaimniecības izvēlētā tirgotāja un viņa piedāvātās cenas. Šobrīd var droši prognozēt, ka elektroenerģijas cena nebūs zemāka par 50 EUR/MWh (jeb 5,0 centi/kWh) bez PVN, kas nozīmē, ka elektroenerģijas cena varētu sadārdzināties par 20-30%. Tomēr, ņemot vērā elektroenerģijas cenas īpatsvaru (33%) pamattarifā, kopējais rēķins procentuāli sadārdzināsies trīs reizes mazāk. Papildus Baltijas tirgus īpatnībām ir vērts pievērst uzmanību arī Eiropas Savienības lēmumiem attiecībā uz emisiju kvotu mākslīgu sadārdzināšanu (EU-ETS backloading plāns), kas no lietotāju viedokļa negatīvajā scenārijā palielinās elektroenerģijas tirgus cenas visā Eiropā.
Lai arī no OIK izmaksu viedokļa pozitīvi vērtējamas relatīvi augstākas elektroenerģijas tirgus (spot) cenas un zemākas dabasgāzes cenas, jo tas samazina kompensējamos papildu izdevumus, salīdzinot ar 2013.gadu, visticamāk, OIK no 2014.gada 1.aprīļa kāps, jo ekspluatācijā ir nodotas jaunas subsidējamās elektrostacijas, kā arī ir samazinājies elektroenerģijas gala patēriņš, uz kuru tiek izdalīts kopējais koģenerācijas un no atjaunīgajiem resursiem ražotās elektroenerģijas atbalstam domātais OIK subsīdiju apjoms. Joprojām gan pastāv cerība, ka Ekonomikas ministrijai izdosies ieviest sistēmu, kas šo kāpumu kompensēs ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieņēmumiem.
Kas ietekmēs cenu Baltijas valstīs
Kaut gan Baltijas valstis visādā ziņā ir līdzīgas, elektroenerģijas cenas tajās nav pilnīgi vienādas. Cenu atšķirības ir vērojamas starp Igauniju un Latviju ierobežoto pārvades jaudu dēļ atsevišķos gada mēnešos, kas neļauj patlaban relatīvi lētākai elektroenerģijai nonākt līdz Latvijai. Tā kā uz Lietuvas un Latvijas robežas pārvades jaudas ir pietiekamas, arī cenas ir bijušas 100% vienādas visās stundās kopš Nord Pool Spot biržas Latvijas cenu reģiona izveides 2013. gada 3. jūnijā. Spriežot pēc 13. decembrī notikušo pārvades jaudu izsoļu rezultātiem, cenu atšķirība starp Igauniju un Latviju 2014. gadā tiek vērtēta pat 6,35 EUR/MWh apmērā, t.i., cenas Latvijā un Lietuvā būs par 6,35 EUR/MWh augstākas nekā Igaunijā un Somijā. To, vai prognozes piepildīsies, rādīs laiks.
Līdz ar šogad plānotā starpsavienojuma EstLink2 atklāšanu starp Somiju un Igauniju būtiski pieaugs Igaunijas integrācija Somijas tirgū, un Igaunijas elektroenerģijas tirgus cenas vēl vairāk pietuvināsies Somijas cenām (2013.gada 11 mēnešos gandrīz 70% stundu cenas starp Igauniju un Somiju bija vienādas). Starpsavienojuma ietekme uz Latviju un Lietuvu būs līdzīga un, Baltijai aizvien vairāk integrējoties Ziemeļvalstīs un kontinentālajā Eiropā, elektroenerģijas cenas visā Eiropā kļūs aizvien līdzīgākas. Patlaban nav iemeslu, lai elektroenerģijas tirgus cenas tuvākajos gados ievērojami pieaugtu vai samazinātos. Lielākās atšķirības starp valstīm galvenokārt būs vērojamas tīkla tarifos, OIK vai citos nodokļos.
Jākontrolē patēriņš
Tirgus atvēršana mājsaimniecībām praktiski nozīmē to, ka iedzīvotāji ātrāk izjutīs tirgus cenu ietekmi, līdzīgi kā, piemēram, degvielai, kur cenas mainās nevis centralizēti pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmuma reizi pāris gados, bet gan katru dienu un pat katru stundu. Pozitīvi, ka vismaz elektroenerģijas tirgū lietotājs, izvēloties sev tīkamāko tirgotāja piedāvājumu, varēs cenu fiksēt, tomēr, fiksējot cenu augstā līmenī, var nākties pārmaksāt. Līdz ar to ir svarīgi saprast tirgus darbības nianses, detalizēti iepazīties ar visām tirgus un tirgotāju piedāvātajām iespējām un izvēlēties sev piemērotāko risinājumu.
Elektrības patērētājiem jāatceras, ka atvērtais elektroenerģijas tirgus nesīs līdzi iespējas samazināt elektrības rēķinu, taču šīs iespējas jāprot izmantot. Tuvojoties tirgus atvēršanai, pirmais solis ir noskaidrot visus Latvijā pieejamos elektroenerģijas tirgotājus un izvērtēt viņu piedāvājumus. Otrais solis - salīdzināt tirgotāju piedāvātās cenas ar elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot cenām. Trešais solis - izvēlēties lētāko vai kā citādi katrai mājsaimniecībai piemērotāko tirgotāju un piedāvājumu. Jebkurā gadījumā vienīgā rēķina sastāvdaļa, kuru patērētājs varēs kontrolēt ar garantiju, ir patēriņš jeb energoefektivitāte – jo efektīvāk tiks tērēts, jo mazāks būs rēķins.