EY: Latvija šogad būs sestā straujāk augošā ekonomika Eirozonā

  EY pētnieki uzskata, ka nākamgad turpinās pieaugt uzņēmēju pārliecība par ekonomikas stabilitāti, kā rezultātā augs investīcijas, kas, savukārt, kopējai IKP izaugsmei nākamgad ļaus pakāpties līdz 1,7% atzīmei. EY atzīmē, ka šis līmenis gan kļūs par tuvāko gadu augstāko punktu, izaugsmei 2017. gadā saglabājoties 1,7% apmērā, kam sekos mērenāka ekonomikas ekspansija 1,5% apmērā nākamajos divos gados.   "Dekādē līdz 2007. gadam Eirozonas ekonomika auga vidēji par 2,4%, bet turpmāk par normu kļūs stipri mērenāks temps 1,5 - 1,7% pieauguma līmenī, kas nebūs īpaši jūtams uzlabojums Eiropas iedzīvotāju dzīvē. Eirozonas izaicinājums tuvākajos gados būs atgūt izaugsmes tempu. Viena no jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, ir uzņēmējdarbības vide – tikai četras Eirozonas valstis ir 20 labāko valstu lokā Pasaules bankas Ease of Doing Business sarakstā un globālajā sacensībā par investīcijām Eiropas valstīm ir ļoti sīva konkurence," norāda EY partneris Baltijā Guntars Krols.EY pētījumā atzīmēts, ka viens no galvenajiem valūtas zonas ekonomiku pieauguma iemesliem ir bijis mājsaimniecību patēriņš, kas ieguva no zemākām naftas cenām. Šogad mājsaimniecību patēriņš Eirozonā augs par 1,6%, kas ir augstākā izaugsme kopš 2007. gada.EY eksperti norāda, ka Eirozonas valstis ir ieguvušas arī no eiro valūtas kursa vājināšanās, stiprinot eksportu, taču valūtas kursam stabilizējoties, lielāka nozīme būs pieprasījuma pieaugumam Eirozonas partnervalstu ekonomikās. Šeit ziņas ne vienmēr ir labas – kamēr attīstītās ekonomikas (ASV, Lielbritānija, citas Eiropas valstis) uzrāda jūtamu izaugsmi, ekonomikas tempi palēninās tradicionāli straujas attīstības tirgos. EY pētnieki secina, ka šo faktoru ietekmē Eirozonas eksporta izaugsmes temps būs ierobežots."Latvijas gadījumā mūsu ekonomikas uzdevums nemainīgi ir tuvoties attīstīto Eiropas valstu dzīves līmenim un gan šogad, gan pērn uzrādītā izaugsme mūs šim mērķim faktiski netuvina. Mūsu ekonomikai nav ātras darbības veiksmes formulas, taču, piesaistot investīcijas, reformējot izglītības sistēmu, stiprinot eksportu un gan jaunu, gan jau esošo uzņēmumu izaugsmi, IKP pieaugums ap 4% gadā ir ilgtermiņā reāli sasniedzams," uzskata Krols.