"Pie uzņēmējiem nonāk nozīmīgas ES fondu investīcijas. Šajā periodā no 3,2 miljardiem latu vairāk nekā pusmiljards latu ir novirzīts uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai, un arī nākamajā periodā ES fondu atbalsts uzņēmējiem nemazināsies. Īpaši svarīgi, ka šis atbalsts ir pieejams visos Latvijas reģionos", norādīja finanšu ministrs.
Ministrs savā uzrunā uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējās investīcijas ir pozitīvi ietekmējušas svarīgākos valsts makroekonomiskos rādītājus. Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) pētījuma rezultāti liecina, ka ES fondi par 6,7 procentpunktiem mazinājuši investīciju lielāko kritumu 2009. gadā. Savukārt 2009. gada krīzes ietekmētais iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums par 17,7% bez ES fondu līdzekļiem būtu vēl par 3,7 procentpunktiem dziļāks. ES fondu labvēlīgā ietekme uz IKP dinamiku parādās arī turpmākajos gados, tai pieaugot atbilstoši apgūtā finansējuma apjomam un šogad sasniedzot 7,95 procentpunktus.
Vērtējot ES fondu ietekmi uz darba tirgus rādītājiem, ministrs uzsvēra ES fondu pozitīvo lomu bezdarba līmeņa samazināšanā. Pirmskrīzes periodā, ja ES fondu projekti netiktu ieviesti, bezdarba līmenis būtu vidēji par 1,6 procentpunktiem augstāks. ES fondu projektu ietekmē bezdarba līmenis no 2004. gada līdz 2011. gada beigām ir samazinājies par vidēji 3,24 procentpunktiem gadā. Tāpat ES fondu apguve ir pozitīvi ietekmējusi reālo algu pieaugumu, laikā līdz 2011. gadam palielinot privāto patēriņu vidēji par 2,5 procentpunktiem gadā.
Runājot par nākamo ES fondu plānošanas periodu, ministrs uzsvēra, ka šobrīd norisinās intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam, kuru iznākums noteiks Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļus nākamajā periodā. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Eiropā, ir būtisks spiediens samazināt ES budžetu, tai skaitā, arī Kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Tādēļ būtiski ir parādīt Kohēzijas politikas sasniegumus, piemēram, Latvijai ir ļoti labi ES fondu apguves rādītāji, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Latvija ir sekmīgi izmantojusi ES fondus krīzes pārvarēšanai, kamēr virkne dalībvalstu to nav spējušas izdarīt. ES fondi ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas IKP izaugsmē un nodarbinātības vecināšanā.
Pateicoties kohēzijas politikas investīcijām, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim. 2004. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā rādītāja, bet 2011. gadā tas bija pieaudzis līdz 58% no ES vidējā rādītāja.
Reģionālo forumu mērķis ir iepazīstināt ar Nacionālās industriālās politikas uzdevumiem un mērķiem, kā arī virzieniem mērķtiecīgām ekonomikas struktūras izmaiņām, ieskicēt ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda prioritātes, un tos organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un Rēzeknes Uzņēmēju biedrību. Nākamie forumi notiks šā gada 30.novembrī Kuldīgā un 14.decembrī Valmierā.