Varam gulēt mierīgi, ar mums nekas īpašs nenotiks - es par Latviju.
Problēmas sajutīs pāris desmiti uzņēmumu, cietīs, ne bez tā. Varbūt samazinās kādu tūkstoti darbinieku. Bet kā tas atspoguļosies vārda globālā nozīmē? Nekā.
Kamēr mēs ik gadu saņemam no dažādiem ES fondiem ap miljardu eiro - viss labi. Kaut ko, protams, nozog, vai bez tā, bet summas lielums ieplūst.
Bez tam, katru gadu tālumā peļņā aizbraukušie pārskaita saviem tuviniekiem ap pusmiljardu. Pagājušajā gadā pārskaitīja 534 miljonus eiro, un cik vēl saņēma bez uzskaites.
Ja ņem vērā, ka viss budžets ir mazliet vairāk kā 6 miljardi eiro, šādos apstākļos mūsu dzīvei briesmas nedraud.
Nu, nepietiek naudas medicīnai - nav svarīgi, vienalga tā drīz pavisam pajuks.
Nu, nav naudas ceļiem, arī braukt tā īpaši nav kur. Vienalga visas perifērijas zemes stāv tukšā.
Nu, neattīstās valsts, maza bēda. Partijnieku un ierēdņu grupai naudas pietiek. Nelaime tikai, ka viņi tik ātri vairojas.
Ja 2006. gadā visā valstī ar iedzīvotāju skaitu 2320 tūkstoši cilvēku pārvaldes aparātā strādāja 160 tūkstoši, bet tagad ar iedzīvotāju skaitu mazāk par 2 miljoniem pārvaldes aparātā strādā 183 tūkstoši cilvēku. Naudas var nepietikt. Tā arī nav nekāda nelaime - ir plāns A un plāns B.
Plāns A - paaugstināt elektrības tarifus.
Plāns B - pacelt nekustamā īpašuma nodokli.
Bet, ja pietrūks - izdomāsim vēl kādu plānu. To mēs protam.
Kamēr pastāv valsts un vēl cilvēki - mums vienmēr pietiks.