Intervijā aģentūrai LETA Jaunsleinis sacīja, ka to, cik neproduktīvas var būt pozīcijas un opozīcijas attiecības, spilgti demonstrē mūsu parlaments. Krasi dalīties pozīcijā un opozīcijā pašvaldībā - tā, pēc LPS priekšsēdētāja domām, nav normāla prakse. Tās pašvaldības, kur deputāti veiksmīgi sadarbojas, neskatoties uz savu partejisko piederību, lēmumus parasti pieņem vienbalsīgi un attīstās veiksmīgāk nekā tās, kurās ir asa savstarpējā cīņa, novērojis Jaunsleinis.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka likums dod iespēju deputātiem ar vienas balss pārsvaru nobalsot par domes priekšsēdētāja nomaiņu. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas likumā bija noteikts, ka domes priekšsēdētājs tiek ievēlēts ar 50% plus vienu balsi, bet par viņa atlaišanu bija jānobalso divām trešdaļām deputātu. LPS esot vairākkārt mēģinājusi piedāvāt parlamentam atjaunot šo likuma normu, jo tad deputāti nopietnāk domātu par to, kuru ievēlēt par domes priekšsēdētāju, un arī pašvaldības vadītājs savā krēslā justos stabilāk, arī pieņemot reģiona attīstībai vajadzīgus, bet, iespējams, daļā deputātu nepopulārus lēmumus. Pagaidām šis ierosinājums Saeimā netiek atbalstīts.
Intervijā aģentūrai LETA Jaunsleinis arī aicina pašvaldību vērtēt pēc reāli paveiktajiem darbiem. Viņš mudina painteresēties, kādi bija attiecīgā saraksta priekšvēlēšanu solījumi un cik daudzi no tiem tikuši izpildīti. "Ja daudz kas no apsolītā ir izdarīts, tas vieš pārliecību, ka arī turpmāk deputātu darbi neatšķirsies no viņu vārdiem. Ja tika solīts daudz, bet izdarīts maz, nav pārliecības, ka šie deputātu kandidāti ievēlēšanas gadījumā turēs doto vārdu," skaidro LPS priekšsēdis.
LPS vadītājs domā, ka iedzīvotāji pašvaldībās spēs reāli izvērtēt, kura kandidāta solītajam var ticēt, jo viņa līdzšinējā darbība vieš pārliecību par to, uzsver Jaunsleinis.
Raimonds
Jūrmalā bez kukuļa - kā pret sienu
Pašvaldības = korupcija