Pirmais bijis ļoti skaists mīts par to, ka Dziesmu un deju svētku diriģentiem ir mazas algas. Kultūras ministrija veikusi pētījumu 119 pašvaldībās, kurās darbojas apmēram 3500 pašdarbības kolektīvu, un noskaidrojusi, cik lielas ir to vadītāju algas. Ministrei bijis pārsteigums, ka algas ir ļoti dažādas. Dažās pašvaldībās koru diriģentu un deju kolektīvu vadītāju algas ir mazas, bet citās - ļoti labas.
Viens no Kultūras ministrijas priekšlikumiem ir - valsts līdzfinansējumu Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai ļaut izmantot pēc vajadzības, norāda ministre. Pašvaldībās, kur diriģentam ir maza alga, valsts līdzfinansējums tiks izmantots algām, bet tajās pašvaldībās, kur algas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem ir pietiekamas, līdzfinansējumu varēs izmantot tērpu vai mūzikas instrumentu iegādei. Valsts līdzfinansējums jāizmanto tam, kam tas visvairāk ir nepieciešams, uzsver ministre. Šo principu nevarēja realizēt uz šiem Dziesmu un deju svētkiem, bet Kultūras ministrija domās, kā to realizēt uz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.
Otrs mīts ir vienotā atalgojuma sistēma valstī. Varētu domāt, ka ministrijās viena līmeņa speciālisti saņem līdzīgu atalgojumu, bet tas tā nav, norāda kultūras ministre. Jaunzeme-Grende pagājušajā gadā veikusi indikatīvu pētījumu, kurā secinājusi, ka Kultūras ministrija ir priekšpēdējā vietā pēc darbinieku algu apjoma. Šogad šis pētījumus tiks turpināts. "Tā ir viena no manām šā gada prioritātēm - ar skaitļiem precīzi parādīt kultūras nozares vietu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā," uzsver Jaunzeme-Grende.