Komentējot piedāvājumu, Kalniete, kas kā aizstājēja darbojas EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, aģentūrai LETA skaidroja, ka labi, ka tiek atvieglota lauksaimnieku naudas plūsma jau ar 16.oktobri, palielinot iespēju priekšlaicīgi izmaksāt tiešmaksājumus līdz 70% un lauku attīstības maksājumus līdz 85%. Tā vismaz izdosies galvu noturēt virs ūdens īstermiņā, tomēr ilgtermiņā ir jāstrādā, lai stabilizētu tirgu un meklētu jaunus tirgus, uzskata deputāte.
Viņa arī norādīja, ka tuvākajās nedēļās būs zināms, cik lielu finansējuma "aploksni" no 2014.-2015.gada piena soda naudu nodevām par kvotu pārsniegšanu saņems katra valsts tiešam un mērķētam lauksaimnieku atbalstam. "Esmu skeptiska par kārtējās augsta līmeņa darba grupas izveidi, lai analizētu pārtikas ķēdes darbību, jo EP Lauksaimniecības komiteja iepriekšējā sasaukumā izstrādāja ļoti labu rīcībpolitikas rezolūciju par šo tēmu," atzina Kalniete, kura uzskata, ka jāpārtrauc spriedelēt un jāsāk konkrēti rīkoties, lai panāktu taisnīgākus noteikumus ienākumu sadalē starp zemniekiem, ražotājiem un tirgotājiem.
"Un ne tikai Eiropas, bet arī dalībvalstu politikas līmenī. Palīdzība zemniekiem kopumā ir paredzēta 500 miljonu eiro apmērā, un tuvākajās nedēļās būs zināms, kā konkrēti šīs finansējums tiks sadalīts pa valstīm un nozarēm," viņa zināja teikt.
Jau ziņots, ka EK ierosinājusi piešķirt ES lauksaimniekiem palīdzību 500 miljonu eiro apjomā problēmu risināšanai nozarē. "Šī programma ļaus nekavējoties lauksaimnieku labumam izmantot finansējumu 500 miljonu eiro apjomā," teikts EK viceprezidenta Jirki Katainena paziņojumā.
Atbilstoši priekšlikumam lielāko daļu finansējuma saņems piensaimniecības sektors. Atsevišķas priekšlikuma daļas būs jāapstiprina ES dalībvalstīm. Šī nauda būs papildu finansējums līdzās 50 miljardu eiro lielajai ES ikgadējai palīdzībai lauksaimniekiem un lauku kopienām, kā arī ārkārtas atbalstam, kas tiek piešķirts ražotājiem, kuri cietuši Krievijas ieviestā ES pārtikas importa aizlieguma dēļ, paskaidroja EK.
Jau vēstīts, ka vakar Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām lauksaimnieku protesta akcijām, kas saistībā ar kritisko situāciju piensaimniecībā notiek pie Eiropas Parlamenta, ieradušies vismaz 4000 ES zemnieku, tostarp arī Baltijas delegācija vismaz 100 cilvēku sastāvā. Viena no Latvijas lauksaimnieku pārstāvju galvenajām prasībām ir prasība atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā ES lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām.
Iepriekš, 24.augustā, Briselē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība) tiekoties ar Eiropas lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu, komisārs solījis, ka ārkārtas sēdes laikā tiks skatīts risinājums īpaši Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam. Savukārt zemkopības ministrs Dūklavs (ZZS) pēc valdības sēdes 1.septembrī, vaicāts, vai ES atbildei ir kādas indikācijas, atturējās komentēt, bet piebilda, ka "ir arī pozitīvas indikācijas".
Protesta akciju organizē Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija Cop/Cogeca, akcentējot bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasot tūlītēju rīcību no atbildīgajām ES institūcijām.