Kalniņš, kurš atgriezies no vizītes Briselē, norādīja, ka sanāksmē, kurā piedalījās NATO parlamentārās asamblejas vadītāji, lielākā daļa diskusiju bija par Ukrainu un Krieviju.
"Vairāki dalībnieki aktualizēja jautājumu par ieroču piegādēm Ukrainai, un [NATO ģenerālsekretārs Jenss] Stoltenbergs vēlreiz atkārtoja iepriekš pausto, ka tas ir atsevišķu valstu, nevis NATO jautājums, jo organizācijai nav ieroču," viņš sacīja. Tāpat Kalniņš vērsa uzmanību, ka vairākums klātesošo vēstnieku norādījuši, ka ieroču piegāde Ukrainai pašlaik būtu bīstama, jo tas varētu tikai veicināt vardarbību.
"Protams, visi bija satraukušies par Minskas vienošanos, jo vakar izskatījās, ka pamiers ir lauzts. Mēs diskutējām par tālāko rīcību," viņš lakoniski sacīja.
Tāpat tikšanās laikā diskutēts par NATO ātrās reaģēšanas spēkiem.
"Mēs vairāk diskutējām par plāna detaļām - kā tas darbosies. Viena lieta, par ko diskutējām, bija tā, ka programma pagaidām ir saistīta tikai ar sauszemes spēkiem. Izskanēja viedoklis, ka jādomā arī par jūras spēkiem," viņš sacīja, piebilstot, ka Stoltenbergs šādu iespēju vērtēja samērā atzinīgi.
"Interesanti bija arī tas, ka mēs visi uzstādījām jautājumus, bet atbildes nāca no visiem vēstniekiem un tikai pašās beigās Stoltenbergs kaut ko pateica," diskusijas gaitu skaidroja Kalniņš.
NATO Parlamentārā asambleja ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. Asambleja palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai.