Reorganizācijas process tomēr nav gluži uzņēmuma īpašnieku brīva izvēle, bet valsts varas politisku lēmumu rezultāts. Vai ir kādas specifiskas grūtības, ko tas rada?
Jo vairāk šī reorganizācija notiek, jo tā ir dziļāka, jo vairāk es nonāku pie personiska uzskata, ka tādās mazās valstīs kā Latvija regulēts monopols noteikti ir efektīvāks nekā nesaprotams brīvais tirgus. Šīs grūtības, kas mūs sagaida, šīs pārmaiņas, nav vērtējamas ar pozitīvu zīmi. Mēs jau redzam, kādu pieredzi Latvijas iedzīvotāji ieguva pēc Latvenergo sadalīšanas. Un mēs redzam, kāda šobrīd ir situācija ar elektrības piegādes izmaksām. Par to runā pēdējie rēķini, ko saņem cilvēki un uzņēmumi. Katrā ziņā šādu uzņēmumu sadalīšana tik mazās valstīs nav efektīva. Varbūt tādās valstīs kā Vācija, kur ir milzīgs patēriņš un daudz piegādātāju, kaut kāds tirgus enerģētikas sektorā ir ieviešams un tur tas var funkcionēt. Bet visu nevar mērīt pēc vienas mērauklas. Agrāk es personīgi arī aizstāvēju šo tirgus principu, jo uzskatīju, ka konkurence biznesā ir virzītājspēks. Šobrīd, esot šajā nozarē vairāk nekā gadu un redzot, kādas pārmaiņas tas nesīs nākotnē, uzskatu, ka tas nenesīs Latvijas iedzīvotājiem vieglas dienas.
Valdība deklarēja, ka liberalizācija nav tikai pašmērķis, bet ka tā samazinās gāzes cenu, palielinās ekonomikas konkurētspēju, cels valsts enerģētisko drošību. Vai šie mērķi tiks sasniegti?
Domāju, ka šīs liberalizācijas rezultātā mēs nesasniegsim vispār nevienu no šiem mērķiem. Vispirms jau apgādes drošība kritīsies vairākas reizes. To jau mēs redzam tagad. Šobrīd mēs ieejam ziemas sezonā ar vēsturiski mazāko gāzes krājumu rezervi reģionā. Tātad Inčukalna krātuve nav piepumpēta pilna ar gāzi. Neviens cits nevēlas glabāt gāzi šajā krātuvē - vismaz šajā apkures sezonā. Jo tas ir saistīts ar izmaksām. Tātad ne tuvu nepiepildās tas, ko deklarēja valdība, ka, atverot krātuvi, tajā gāzīsies daudzi gāzes glabātāji. Jāsaprot, ka katra noliktava kaut ko maksā. Katra samaksa sadārdzina cenu. Mēs pieeju Inčukalna gāzes krātuvei šogad esam devuši visiem, un pieteicies nav neviens. Inčukalnā praktiski glabājas tikai tā gāze, kas ir nepieciešama Latvijas vajadzībām. Tas nozīmē, ka šeit jau ir politisks bankrots. Ir izčabējuši šie apgalvojumi, ka monopolists Latvijas gāze nevienu šeit nelaida iekšā, traucēja citiem eksistēt. Tas ir izrādījies tukšs apgalvojums, jo arī atvērtas krātuves apstākļos neviens uz to šogad nav pieteicies. Vēl vairāk. Šīs reorganizācijas rezultātā mēs esam pazaudējuši divus ļoti lielus klientus. Krievijas un Igaunijas vajadzībām Inčukalnā gāze vairs netiek glabāta. Ja agrāk mēs no Inčukalna kā monopoluzņēmums apgādājām gan Krievijas, gan Igaunijas patērētājus, tad šogad tas tā nav. Tātad apgādes drošības jautājums, kā izrādījies, ir cietis vairākkārt.
Tomēr pašas Latvijas apgādi aukstā ziemā Inčukalna gāzes krātuve joprojām nodrošina?
Es, godīgi sakot, negribu prognozēt, kas būs, ja būs ļoti auksta ziema. Skaidrs, ka Latvijas gāze vēl šoruden ir iegādājusies papildu gāzi, lai Latvijas vajadzības pilnībā apmierinātu. Bet reģionā rezervju nav ne Igaunijai, ne Lietuvai. Protams, šis ir jautājums, par ko vajadzētu satraukties visam enerģētikas sektoram kopumā.
Vai Latvijas gāzi nebaida, iespējams, lētākas gāzes ienākšana caur Lietuvas teritoriju?
Tur nav šīs "iespējams" lētākās gāzes, mums ir šī iespējami lētākā gāze. Tie visi ir apzināti radīti mīti. Apmāns, ko mēģina stāstīt sabiedrībai atsevišķi personāži. Tā gāze, ko Latvijas gāze piegādā Latvijai, ir lētāka par to gāzi, kas var nākt no citurienes. Cauruļvadu dabasgāze vienmēr būs lētāka par sašķidrināto gāzi. Tas ir skaidrs katram, kas orientējas tehnoloģiskajā procesā. Sašķidrinātā gāze ir jāsašķidrina, jāuztur ļoti zemā temperatūrā. Jāatved ar kuģiem no liela attāluma. Pēc tam atkal jāpārvērš gāzveida stāvoklī. Tas, saprotams, maksā dārgāk, nekā piegādāt dabasgāzi pa esošu cauruļvadu. Vai tas katram nav skaidrs?
Tomēr tiek argumentēts, ka atsevišķas šīs sašķidrinātās gāzes partijas tirgū šad tad var nopirkt par lētāku cenu. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir ļoti mazs, varbūt ar to arī pietiek, lai atrisinātu mūsu problēmas?
Iespējams. Ir dažādi varianti. Ir dempinga cena. Pastāv kaut kādi atlikumi, kurus mēģina par jebkuru cenu pārdot. Tas viss teorētiski būs iespējams pēc 2017. gada 3. aprīļa. Bet līdz tam mēs pastāvam uz saviem līgumiem, ko sargā arī starp valstīm noslēgtie investīciju aizsardzības līgumi.
Kas tomēr notiks ar gāzes cenu Latvijas patērētājam pēc 3. aprīļa? Cik to var prognozēt?
To lielā mērā noteiks pasaules tirgus konjunktūra. Jāsaprot, ka, tieši tāpat kā elektrības tirgū, pēc tirgus atvēršanas ļoti skaidri būs redzams, ka gāzes gala patēriņa cena sastāvēs no divām daļām - piegādes jeb transportēšanas cenas un pašas gāzes cenas. Pie transportēšanas tarifiem šobrīd strādā regulators. Būs jauni tarifi. Mēs visi redzēsim, kādi tie būs. Bet gāzes cenu lielā mērā nosaka pasaules tirgus konjunktūra. Ja naftas cena augs, gāzes cena augs līdzi.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 13. oktobra, avīzē Diena!
xdf
KNAB=bezdarbību
r-is