Lūgts komentēt, vai patlaban, raugoties uz daudzajām neskaidrībām ap projektu, uzskata Latvijas iesaistīšanos tajā par atbalstāmu, Kampars atzina, ka viņa rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai detalizēti to analizētu, tomēr viņš uzskata, ka tam ir jābūt komercprojektam. Bijušais ministrs norādīja, ka izmaksas nedrīkst gulties uz nodokļu maksātāju pleciem un ietekmēt AS Latvenergo stabilitāti. Runājot par potenciālo cenu, par kādu tiks pārdota Visaginas AES saražotā elektrība, viņš teica, ka Latvenergo darbojas tirgū un šādas lielas investīcijas nevar veikt, ja pēc tam būs jāsedz zaudējumi.
Kampars atzina energodrošības nozīmi, atgādinot, ka Krievija būvē savu AES Kaļiņigradā un nav izslēgts cenu dempings.
Bijušais ministrs arī izteica neizpratni par to, ka Visaginas AES projekta finanšu konsultantiem paredzēts maksāt teju miljonu eiro. Viņš norādīja, ka Latvenergo jau vairāku gadu garumā ir savu speciālistu grupa, kas darbojās ar šo projektu un spēj veikt nepieciešamo analīzi.
Kā ziņots, AES Koncesijas līgumus jāparaksta līdz 28.jūnijam. Lēsts, ka AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Paredzams, ka Latvijas Latvenergo šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors Hitachi - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja. Šobrīd tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.
Hitachi iepriekš norādīja, ka iespējas iesaistīties projektā būs gan Latvijas būvniekiem, gan aprīkojuma piegādātājiem. Trīs Baltijas valstu uzņēmumi varētu nodrošināt darbus līdz 30% jeb aptuveni 1,5 miljardu eiro (1,05 miljardu latu) apmērā, norādījis Visagino atomine elektrine ģenerāldirektors Rimants Vaitkus.